(ne)sasniegumi dzīvē

286

Reģ: 15.12.2016

Vai jums ir nācies samierināties ar to, ka nevarat sasniegt lietas, kuras esat vienmēr gribējušas sasniegt? Dažādu sīku pagātnes kļūdiņu dēļ, kas krājušās, un krājušās, un krājušās, un krājušās... Vai arī kāda viena, būtiska iemesla dēļ. Kā ar to samierināties? Bieži man šķiet, ka dzīvot vairs vispār nav jēgas. Reizēm atkal, ka pārspīlēju, un varētu nolīst kādā kaktā, darīt ierindas darbu, gulēt zemāk par zāli, tāpat kā to ir darījuši citi pirms manis un darīs pēc manis. Kādā Latvijas mazpilsētā, kur neviens mani nepazīst un visiem par mani vienalga, tāpat kā man par viņiem. Dzīve varētu būt ciešama, lai gan lielā mērā bezjēdzīga un trula. Varbūt es kādreiz pārvērtēju savas spējas, vai iespējas pasaulē, un patiesībā šāda eksistence pažobelē ir viens no reālistiskākajiem iznākumiem, kas man bija jāpieņem jau sen atpakaļ.

27.11.2017 21:57 |

Londa9

689

Reģ: 05.08.2017

No sevis jau neaizbēgsi...
Un attiecībā uz to samierināšanos, ka dažādu iemeslu dēļ nav izdevies sasniegt iecerēto, ir lielisks citāts no Ē.M. Remarka romāna:
-Sapņus nevajag glābt.-
-Vajag gan. Ko tad citu?-
-Ticību. Sapņi rodas no jauna.-

27.11.2017 22:04 |

Elizabete.

4628

Reģ: 06.07.2013

Kaut kas jau neizbēgami neizdodas tā, kā iecerēts. Daudz par to nedomāju, jo katram sasniegumam un panākumam ir sava ēnas puse - kaut kas cits upurēts vai arī, nonākot līdz tam, saproti, ka tas tomēr nav gluži tā, kā biji iedomājusies... Nav arī teikts, ka tas, ko gribēji 18 gados tev sniegtu prieku un gandarījumu šodien.
Dzīvot "kā būtu, ja būtu" režīmā nav jēgas, līdz ar to labākkoncentrēties uz tagadni, savām iespējām šajā brīdī un jauniem, sasniedzamiem mērķiem.

27.11.2017 22:14 |

Jolly-Roger

567

Reģ: 19.09.2017

Mana "sieviesu intuicija" saka, ka tu gribi sasniegt kaut ko banalu :)

27.11.2017 22:35 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Visvairāk ''galina'' neizdarītais, lietas, kur zini, ka varēji pielikt nedaudz vairāk pūļu, ne atmest ar roku un viss būtu izdevies daudz labāk. Jādzīvo uz priekšu, jāmācās no savām kļūdām.
Ir lietas, kuras vienkārši objektīvu un reālu iemeslu dēļ nevar vēl sasniegt, tās es laikam atmetu - bet ar domu uz vēlāku, pietaupu. Kas zina, laika gaitā varbūt vēlmes mainās, taču to, ko nevar tieši šobrīd, nevar. Galvenais sasniegt to, kas pašlaik ir iespējams un ko gribas.

27.11.2017 23:14 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Tā īsi - ieteiktu darīt ar sirdi, pat ja nesanāks, zināsi, ka darīji sevis dēļ. Arī rūgtums iespējams būs mazāks, ja kāpsi kalnā pa maziem soļiem un ar laiku sev pierādīsi, ka to vari.

27.11.2017 23:16 |

AngelBaby

Reģ: 04.10.2014

Sodāmība pagātnē? Nenāk prātā nekas cits, kas var samaitāt nākotnes iespējas tik ļoti, lai gribētos nolīst zemāk par zāli un pazust visiem no acīm. Ā, nē, vēl arī prostitūtām varētu negribēties kļūt par politiķēm, lai visi, kas ar viņām gulējuši, neatpazīst un nerāda ar pirkstu.
Ko darīt? Atmest sapni par Holivudas slavu un dzīvot tā, kā normāli cilvēki dzīvo - strādāt labāko darbu, ko vari, sameklēt kādu ar ko dibināt ģimeni. Varbūt arī pārvākšanās prom no tiem, kas zina, ko sastrādāji, nebūt nav slikta doma - vismaz nebāzīs visu laiku acīs. Vēl vajag padomāt, vai Tu tiešām visu sačakarēji pavisam, var būt tikai pašai liekas, ka tā ir milzu problēma, bet reāli tur ir sīkums.

27.11.2017 23:24 |

MrCarrot

1073

Reģ: 15.06.2016

Same. Gribas aizlidot uz Parīzi, bet nezinu kad to varēšu sev atļauties. :(

28.11.2017 00:05 |

StomKlep

Reģ: 11.11.2017

Same.
HEyyyyy Carrot,
Cik daudz vajag lai tiklu lidz pareiizei? (ar kuģi arī var, var'but?.)

28.11.2017 00:56 |

ērzelis

8187

Reģ: 27.12.2009

Es drīzāk sauktu, nevis par ne-sasniegumiem, bet to,ka šie sasniegumi ir ''procesā.''
Konkrētu apstākļu dēļ (negribas teikt kļūdu), iespējams, tas ''procesā'', norit lēnāk, nekā biju sākotnēji iecerējusi,bet neesmu neko atmetusi.

28.11.2017 06:29 |

vienspats

544

Reģ: 22.04.2016

Kādā Latvijas mazpilsētā, kur neviens mani nepazīst un visiem par mani vienalga, tāpat kā man par viņiem.

Tad drīzāk nolien kādā lielākā pilsētā, mazpilsēta noteikti nebūs tā vieta, kur nemanāmi nolīst, lai visiem par Tevi būtu vienalga. Visticamāk, ka mazpilsētā sarunu temats Nr. 1 būtu "jaunā kaimiņiene".

28.11.2017 09:39 |

zajcheens

262

Reģ: 23.06.2017

Man jau izklausās, ka te kaut kas ir sagājis grīstē darba jomā un vairs iecerētais amats/ darba vieta nav sasniedzama. Ja tā - nu visādi dzīvē gadās, vienmēr jābūt plānam B, nevar vienmēr cerēt uz to, ka mērķis/ sapņi tiks sasniegti. Dzīve ir neparedzama, tāpēc nekad nevajag koncentrēties uz kaut ko vienu - noteikti dzīvē ir daudz visa kā cita tik pat laba, kas ir līdzīgs tam, ko vēlējies sasniegt, jāver tik acis vaļā un jāmēģina saskatīt iespēja.

28.11.2017 09:54 |

StomKlep

Reģ: 11.11.2017

@dudu
mm. te kautkāds lepnums nav aizskarts, lielpilsētnieki vs mazpilsētnieki.. kāpēc gan tev neļjautu kautko reģistrēt tajā mazpilsētā... itkā kautkas tur sliktāks.
Mūžīgi jākasās ar visiem pēc kārtas....

28.11.2017 15:53 |