Kā sākt no sākuma?

Mani pameta pirms 2 mēnešiem. Es paraudāju nedēļu un sapratu, ka es taču neesmu tā zaudētāja. Es neraudu, jo esmu stipra sieviete. Un jūtos lieliski, beidzot varu 100% laiku veltīt savam darbam un savām interesēm. Iepazīties negribu pagaidām, jo vēlos pabūt viena, pabaudīt vientulību un neatkarību. Tev vispār- 24 gadi!!!!! Visa dzīve priekšā! Galvu augšā! Neviens vīrietis nav tā vērts, lai noraktu savu dzīvi un domātu, raudātu.
Man draudzene 3 gadus nevar aizmirst bijušo un joprojām raud par viņu. Man, goda vārds, reizēm gribas viņai uzšaut par to. Apkārt taču ir daudz labu vīriešu. Gan pienāks laiks, kad satiksi savu īsto!

Man ir jau 24 gadi

Pasmaidīju par šo. Man pašai drīz būs 28 gadi, bet es, domājot par savu vecumu, saku nevis "jau", bet "tikai", jo tā tiešām ir - vēl esmu tikai pašā, pašā savas dzīves sākumā un jūtu, ka viss labākais vēl tikai priekšā. Ieteiktu mazāk koncentrēties uz to, ko esi savā galvā izsapņojusi. Jā, ir labi apzināties savas vēlmes, taču nav nepieciešams savu dzīvi pārvērst par mājasdarbu, kurā katram gadaskaitlim atbillst noteikti uzdevumi: 22 gados stabils darbs, 23 gados savs mājoklis, 24 gados stabilas attiecības, 25 gados kāzas, 26 gados bērns utt.,utjp.. Dzīvē tā nenotiek. Nē, varbūt notiek, bet reti. Nevajag dzīvi, kura ir tik pilna dažādu iespēju, pārvērst par tabulu, kuras uzdevumiem fanātiski sekot. Tu esi tik ļoti jauna! Dievs pasarg, ļauj sev izbaudīt jaunību un dzīves sniegtās iespējas - pievērsies saviem hobijiem, iepazīsti jaunus cilvēkus, ceļo, iesaisties brīvprātīgajā darbā, dari kaut ko, kas Tevi aizrauj un tad arī atnāks viss gaidītais. Piedod, bet ar sajūtu, ka 24 gados dzīve jau iet uz beigām, tiešām palaidīsi garām visas labās, skaistās lietas, kuras tā piedāvā!

Man ir sajūta, ka 24 gados dzīve jau iet uz beigām. Vai ir kāda, kas šeit grib padalīties ar jauku iepazīšanās stāstu vai vismaz nomierināt, ka 24 gados būt vienai un pamestai nav pasaules gals?

Man nav tādu. Varu pastāstīt vairākus stāstus, kā 40 gados vēl joprojām ir vienas :-D

Es arī varu pieteikties uz pipariņš brāli :-D
.
Piekrītu jau iepriekš minētajam - nodarbini sevi ar lietām, kas Tevi saista, lai arī šobrīd liekas, ka negribi/nevari. Iesākumā piespied sevi, un redzēsi, ka ar laiku aizies. Un, jo vairāk būsi cilvēkos un neiciklēsies uz estačuesmuviena, jo ātrāk parādīsies kāds blakus.
Iepazīties tiešām var jebkur. Nesen biju līdzi kompānijā uz tango ievadnodarbību, domāju, ka tur tikai sievietes vien būs, un ar ko tad mēs dejosim. Bet - nē, pāris sanāca gandrīz visām.
.
Un, ja nu pavisam vientuļi vakaros, pamēģini Tinder. Nav jau uzreiz jāskrien tikties, vai jāmeklē tur potenciālais vīrs, bet būs ar ko pačatot, un tomēr - labāk, kā raudāt spilvenā :)

(t) Trakas lietas! Labāk neraudāt, bet iet uzpriekšu un neskatīties atpakaļ... Un vienmēr smaidīt!! :-D:-D:-D