Dzīve ar suni

Mums ir franču buldogs. Dzīvojam gan mājā, bet māja na diezko liela un dārzs arī. Es domāju, ka francis mierīgi varētu dzīvot dzīvoklī, tikai jāiemāca vienam palikt, lai nerej.
Bērnībā vienmēr bijuši suņi dzīvokļos un nekāda vaina (taksis un rotveilers).
Ja ir laiks un pacietība, ko veltīt sunim, tad nav nozīmes, kur dzīvojat

Mēs jau labu laiku zinām, ka mums būs bulterjers

Vienmēr esmu sapņojusi par šīs sugas suņa iegādi, taču, diemžēl, nekad tālāk par saviem sapņiem neesmu tikusi. Katrā ziņā, vienmēr patīkami lasīt par cilvēkiem, kuri šos suņus iegādājas un, pateicoties savai uzmanībai, kuru tie velta konkrētās šķirnes sunim, lauž stereotipus par konkrēto šķirni.

Sadie, cilvēki ir pārāk stereotipiski un pārsvarā nemaz nezin par ko runā, kad uzskata, ka šie suņi ir ļoti agresīvi. Kādreiz arī es tā domāju par šāda veida suņiem, līdz sanāca dzīvot kopā ar stafu. Brīnišķīgāku suni vēl neesmu redzējusi un tagad es zinu, ka viss ir audzināšanā. Ja mums nebūs bulterjers, tad būs stafs vai arī kāds cits tāda veida suns.
Parīkami beidzot atrast kādu domubiedru šajā jautājumā jo parasti visi apribežojas ar - ak vai, vai jūs traki. Tas ir skumji.

Man iepriekšējais bija vilks , es viņu dresēju tpt arī vecāki viņš dzivoja privātmājā. Bija ļoti nikns pert svešiem cilvekiem. bet pret savejiem ārkārtīgi miļš. Viņš gultā negulējā, bet tad kad vnm braucu pie mammas gāju gulet šis uzreiz uz gult un skat rukt , kad dzen viņu ārā un tā nu vnm kopa gulējam ehh :'-(:'-(:'-( Ņema suni jo ir māja , bet dzivokli suni neturetu , jo baigas mocibas viņam butu. Ar suni ir jānodarbojas, un jādrese , ja gribi lai labs sargs :) Lai vieglas smiltis manam mīļukam :(
Tagad jaunu paņema, jo baigi gruti pardzivot , ka sunīts vairs nav un šis ir kaukāzietis maziņš bēbīts vēl un baigi žiperīgais. Un ņēma tapēc , ka māja un lai sargā īpašumu tāpat , kā pirmo.

Un , tad kad ienāca nu jau bijušais suns ar viņu dzīve mainijas, suns pārverta dzīvi , bet tad kad viņa vairs nav tad ir tāaaaads tukšums , ka nezini , kur likties man neviens viņu vairs neizstās.

Jebkuru suni var izaudzināt agresīvu, vienalga, bulterjers vai čivava, tikai par pirmajiem šausminās, bet par otrajiem uzjautrinās. Bet tas ir tieši tas pats. (t) Nepareiza audzināšana.

Mans jorks nav agresīvs, bet, ja kas nepatiks,izrādīs rūcot.Viņam nepatīk skaļi trokšņi,kad salūts,tad rej.Ja kāds pie durvīm klauvē,tad dod ziņu, ausis klapē,katrā ziņā.Ne sevišķi mīl,ja bērni pieskaras, bet viņš tāds,jo pašu kā bērnu mīlam.Tagad tikai sācis saprast, ka vēl ar kādu jādala mīlestība.Bet, kad atnākam ar bērnu mājās, metas laizīt ausis un priecājas tāpat, bet pārsvarā izturas ar distanci.
Pret citiem suņiem attieksme, kā jau jebkuram,arī cilvēkam: ir,kuri patīk, ir,kuri neinteresē un ir, kuri nepatīk, dažreiz pret lielajiem ar aizdomu skatās, bet tas tāpēc,ka bail droši vien.
Mums kaimiņos ir pilnīgi traks suns, maziņš( kaut kāds jauktenis, bezšķirnes), bet saimniece knapi var noturēt, nedod dievs, citu suni ieraudzīs, liekas,ka gatavs apēst!Nu par to es arī brīnos!To es saucu par agresīvu suni.Mans vispirms paosta,un tad saprot-patīk vai nē:-):-D

Viņš gultā negulējā, bet tad kad vnm braucu pie mammas gāju gulet šis uzreiz uz gult un skat rukt , kad dzen viņu ārā

gooolden, tas tāpēc, ka Tu nebiji šī suņa saimniece, bet savā ziņā tikai viesis šajā mājā, tāpēc sunim bija par maz cieņas pret tevi.
Maniem vecākiem ir toiterjers un pundurpinčers. Jauki un mīļi suņi, lai gan pārlieku nepaklausīgi jo dresūra šiem suņiem ir sveša lieta. Kad braucu ciemos pie vecākiem un vedu suņus laukā, es varu pa visu pagalmu bļaut un saukt viņus mājās, viņi mani ignorē. Tas tāpēc, ka es neesmu viņiem nekāda autoritāte. Tēti gan klausa ar pirmo reizi vienmēr, jo tētis ir viņu saimnieks un neskatoties uz dresūras trūkumu, viņi viņu ciena un klausa.
Ir protams suņu šķirnes, pie kurām ir jāstrādā vairāk un ir tādi, kuri prasa mazāk pūles, bet izaudzināt var jebkuru suni, neskatoties uz tā lielumu. Vajag tikai izvērtēt savas spējas un kā jau minēju, pirms ņemt suni, noteikti izlasīt par tā šķirnes īpatnībām nevis ņemt tikai tāpēc ka - vai cik viņš smuks un mīlīgi izskatās.

Jebkuru suni var izaudzināt agresīvu, vienalga, bulterjers vai čivava, tikai par pirmajiem šausminās, bet par otrajiem uzjautrinās.

ļoti,ļoti piekrītu šim. Labākie suņi uz pasaules ir bijuši tieši stafs un bulterjers ( nezinu kāpēc tieši šis stereotipainiem cilvēkiem asociējas ar niknu suni). Ar bijušo draugu bija čivava,kas bija tīrās šausmas. Un visi bija audzināti, dresēti utt, bet tieši čivava bija kaut kādas šausmas, lai neteiktu vairāk - vienu dienu saprata, nākamo koda visiem, pat mums... mazajam sunītim gāja uz īso viss, cik zinu, tad tagad ir labojies. bet par stafiem un bulterjeriem - tikai to labāko, fantastiski suņi. :)

Wallee- no rīta vēl gulēju ne tā uzrakstiju :D nepareizi uzrakstiju.:-D Es nebiju viesis , bet viņš auga ar mani kopā. Kad izauga tad kad vnm aizbraucu viņš nāca pie manis gulēt viņs gultā iekšā manā un , kad mamma tuvojas vai viņa saimnieks tētis viņš uz viņiem rūca, jo negribēja iet arā no mājam un laist man kādu klāt. (Tada bija doma) Cieņa pret mani bija liela plus es pec tam tā retāk braucu , bet vnm mani viņš atcerejas un gaidija :)

gooolden, Aa tagad domu sapratu. No sākuma domāju, ka viņš uz tevīm rūca. :-)

Wallee Nē vnk esmu tik nogurusi, ka pat vairs normāli nespēju savu domu izteikt (s):-D

Vienmēr esmu gribējusi bīglu, nu ļoti ļoti, taču palasot atsauksmes- sapratu ka labāk nē, bet tāpat, kad man būs māja - man noteikti būs divi bīgli.
Šobrīd dzīvoju dzīvoklī /skaistā,jaunā/ un man ir toiterjers ( nekad dzīvē nedomāju ka man būs tāds sīks perdels ). Mazo sunīti iemīlēju no pirmā acu skatiena, ejot pa ielu - nekad nebiju dzirdējusi kā cilvēkiem patīk šie mazie sunīši, tik daudz laipnu cilvēku.
Taču šī skaistā meitene manu skaisto dzīvokli ir pārveidojusi pa savam : tapetes ir noplēstas, lielakajai daļai apavu ir sagrauztas iekšpēdiņas- jā tieši iekšpēdiņas ne vis paši apavi , gultas malas ir sagrauztas tā, liekas man ir vācu aitu suns, nevis šis mazais. Atnākot vakara mājas no darba , gandrīz katru dienu ir pārsteigumi.
Manu daiļo dāmu sauc - ŠELBIJA (l) ar sikspārņa ausīm :-D

Harmony, kā Tu ieradināji suņus gulēt, kad esat prom? Kaut kā īpaši mācīji? Kad mēs esam prom, mans suns aiz garlaicības un stresa grauž un plēš visneiedomājamākās lietas.

Baigi novēlota atbilde, bet ja nu vēl interesē, tad nekā. Noguris suns ir laimīgs suns. Un barā viņiem vispār labāk, vispār nepārdzīvo, kad eju prom. Kucēni arī no lielajiem mācās, kopē vienkārši. Ja būtu jāatstāj pavisam vienu, droši, ka būtu problēmas