Dzīve ar suni

Nu pašā sākumā ir jāsaprot, ka kucēns ir kā bērns - čurās, kakās kur pagadās, grauzīs visu kas pagadās...

Galīgi nē - tad laikam kāds cits dzīvnieks bijis, ja tā pārspīlēti var apgalvot.

Vispār citreiz skatos uz pārīšiem, kuri iegādājas suni un tad nu tik ņemas ap to kā ar bērnu. Arī biški dīvaini tas no malas izskatās... Suns ir suns.

Vienkārši ko?
Par to, pirmais bērns vai suns, gadījumi atšķiras. Viennozīmīgas atbildes nav.
Dzīvoklī paziņām ir taksis, rej tad, kad trokšņo apkārt kāds, bet tā nav tik traki, ka tikai pilnīgu klēpju suni varētu ņemt.

Un pilna arī sarga funkcijas - neviens nelietis nelīdīs pārbaudīt, kāds tur suns, varbūt var tikt garām.
Žēl, ka tik maz pozitīvo raksta - par sevi (neminot visu emocionālo, praktisko un visu pārējo garos palagos), suns mainīja un ja ne pat izglāba manu dzīvi.

Protams, ja audzināts utt., tad arī bērniem suns var daudz dot un arī iemācīt.

Un pilna arī sarga funkcijas - neviens nelietis nelīdīs pārbaudīt, kāds tur suns, varbūt var tikt garām.

diemžēl mūsdienās suns zagljiem nav iemesls neapzagt, ja ljoti grib. Miega gāze, ultraskanja un vēl visādas lietas, kas ātri neitralizē suni. Jā, kramplauzis parastais varbūt nelīdīs, bet tādi, kas zina kur iet un ko zags, tiem suns diemžēl nav traucēklis.
.
Pozitīvā ir protams daudz, BET, njemot dzīvnieku, vienalga kādu, nedrīkst domāt tikai par sevi, pirmkārt, jāpadomā par dzīvnieku

Nu zaglim ''parastajam'' šādu ierīču nav. Kā arī nav ko lieki sevi apgrūtināt, vismaz es tā domātu laikam. :D
Ja jau tapa tēma, tad autore par visu šobrīd ir domas procesā, bet kaut viss tik slikti, traki, briesmīgi, netīri, skaļi, nepiemēroti, neder, šausmas un citas lietas, ka kaut kā pārāk tas iekrita acīs.

Man jau kopš bērnības mājās un laukos ir bijuši suņi, tāpēc vienmēr zināju, ka arī pati gribēšu savu mājas mīluli. Šis lēmums gan bija diezgan spontāns, jo savu suņuku paņēmu no patversmes pēc tam, kad vairākas reizes biju ar viņu staigājusi un sadraudzējusies, bet ne mirkli to nenožēloju, jo dzīvi bez suņa nevarētu iedomāties (l) Jā, protams, tas sagādā zināmas neērtības, kad -20 grādos suns tik un tā ir jāved ārā vai arī jāatstāj viņu kaut kur reizēs, kad nevaru paņemt līdzi, taču pie tā visa pierod. Galu galā arī ar bērnu sākumā neiet viegli, bet ne jau tāpēc cilvēki atteiktos no pēcnācējiem. Suns ir lielisks draugs uz mūžu, tāpēc, ja iekšēji ir sajūta, ka gribas viņam dot mājas, es noteikti ieteiktu to darīt, protams, sākotnēji kārtīgi izvērtējot iespējas par viņu atbilstoši parūpēties, skolot, staidzināt ārā utt. Es savā ziņā priecājos, ka paņēmu jau aptuveni gadu vecu suni, kurš jau prata nokārtoties ārā, taču iepriekš esmu audzinājusi suni arī no kucēna vecuma, un tas ir jauks laiks. Suņi ļoti ātri apgūst to, ka jānokārtojas ārā, tāpēc es nedomāju, ka tā ir liela problēma, kā dēļ atteikties no suņa ņemšanas. Lai veicas! :-)

Dūja, tavuprāt, bīgls īrētā dzīvoklī ir prātīgs lēmums?
Jā viss forši draugs uz mūžu un beznosacījuma mīlestība. Bet ir jāpadomā ne tikai par sevi

Hm.. diskusija no atbildes uz maniem jautājumiem izvērtās mazliet citā virzienā. :-D
Vienīgais, ko no Jūsu minētā liek padomāt ir skaļā balss un tas, ka starp rīta un vakara pastaigu varētu tomēr būt kādu 9 stundu pauze, pieņemot, ka grafiks paliek ierastais. Ļoti daudziem dzīvoklī ir suns un nedomāju, ka suns un dzīvoklis ir problēma, ja ir laiks pietiekošām aktivitātēm ar suni. Varbūt tiešām jāapsver cita šķirnes izvēle, bet īsti neviena cita man nenāk prātā. Nepatīk man klēpsunīši/ rotaļlietas un arī skaļi elpojošie suņu tipi. Ja būtu māja, tad noteikti izvēlētos Akita inu suņu šķirni.
Katrā ziņā Jūs manu izvēli nemaz neatvieglojāt un ja iekšēji liekas, ka jā gribu un vajag, tad lasot Jūsu komentārus atkal liekat padomāt.

Man vienam draugam ir 2 bīgli dzīvoklī :D :D Viss ir lieliski, izstādes, pasākumi, aktivitātes, normāli suņi

vispar ar jebkurs suns, kakis ja ir ires dzivokls un bus jaiere tucakos vairakus gadus ir mulkigs lemums. Bet nu jaa katrsdara ka grub,un velak sudzas ka gruti saeklet dzivokli j ar dzvniekiem nevelas...un staipa to dzivniecinu pa puspasauli

Esmu bīgla saimniece un vienīgais, kam no augstāk minētā varu piekrist - bīgls nav suns turēšanai dzīvoklī. Protams, vairums suņu nav piemēroti pasīvam dzīvesveidam dzīvoklī, bet bīgls - jo īpaši.
Mēs dzīvoklī nedzīvojam, tāpēc šis apsvērums mūs neietekmēja, izvēloties hiperaktīvu suni.
Par dresūru - bīgla saimnieks ir viņa deguns, bet tikmēr, kamēr viņa instinktus nav iedarbinājis deguns, saožot kādas pēdas, suns klausa ļoti labi.
Primitīvākās komandas iemācījām teju dienas laikā. Galvenais ir darboties un motivēt.
Ne apavus, ne arī ko citu nav izteikti grauzis ne bērna posmā, ne pieaugušā vecumā. Suņi grauž sadzīves priekšmetus un ārdās tad, ja nav citu alternatīvu zobu "kasīšanai" vai tad, ja netiek pietiekami fiziski nodarbināti.
Krietni pēc bīglu meitenes mūsu ģimenē ienāca arī mazulis. Jāsaka, ka brīnišķīgi saprotas un sadarbojas.
Ja zini, ka varēsi nodrošināt aktīvu dzīvi, tad bīgls ir lieliska ģimenes mīluļa izvēle (uzsveru ģimenes mīluļa, ne sargsuņa:-D ).

Suns ir atbildība. Suns dzīvoklī, manuprāt ir dubulta atbildība. Jārēķinās ar to, ka vajdzēs sunim daudz laika. Tas nav tā kā te jau minēja, ka atstāj barību un ej. Ja ir dzīvoklis, tad rēķinies ar to, ka suns būs jāved ārā vairākas reizes dienā. Un par šo lietu es iesaku aizdomāties. Neskatoties uz nogurumu, slimību, laikapstākļiem suns būs jāved ārā. Un tu viņam nevarēsi pateikt, piedod, draudziņ, man ir slikti un tu šodien nečurāsi. Tā kā tā. Suns ir lielisks mājdzīvnieks, bet tiešām tas ir uz 10+ gadiem.

Es uzskatu, ka sunim jādzīvo privātmājā nevis dzīvoklī. Nu labi, tos mazos mini sunīšus var dzīvoklī, bet pārējos gan manuprāt nē. Vienīgi tad, ja dzīvoklis ir ļoti liels un tad, ja ir laiks daudzām un garām pastaigām katru dienu. Piekrītu, ka pirmkārt jādomā par dzīvnieku un to, kas viņam būs labāk. Otrkārt, jāpadomā par kaimiņiem. Ja suns ir tāds, kas bieži vai skaļi rej, tad tādu turēt dzīvoklī tiešām ir ļauni attiecībā pret kaimiņiem. Un es personīgi arī nekad neietu ciemos pie cilvēkiem, kam ir suns. Bet nu tā jau mana problēma, kaut gan ticu, ka ir daudz tādu cilvēku.

+ pirms iegādes apsverat domu kur liksiet suni visos tajos brīžos kad nebūsit mājās (izbraukumi, atvaļinājums ārzemēs, ciemošanās utt)

piparins
nu nevajag suni dzivokli,ja vien tas nav chivava vai tamlidzigs..
Tu nedzirdi ko tev cilveki saka??

Lovisa, sasmīdināji. Gan jau pārejie kaut kā spēj pārdzīvot, ka tu nedosies ciemos!:-D:-D:-D

Mis Take, atkarīgs no konkrētā suņa un audzināšanas. Arī cik vecu paņem utt.

nu nevajag suni dzivokli,ja vien tas nav chivava vai tamlidzigs..
Tu nedzirdi ko tev cilveki saka??

Nedzird, jo domā loģiski. :D

Neskatoties uz nogurumu, slimību, laikapstākļiem suns būs jāved ārā. Un tu viņam nevarēsi pateikt, piedod, draudziņ, man ir slikti un tu šodien nečurāsi. Tā kā tā.

Nu it kā izvešana ārā būtu pasaules gals, kur 10 tonnīga veste mugurā un knapi ej - tas vispār ir diezgan liels sīkums.

Gan jau pārejie kaut kā spēj pārdzīvot, ka tu nedosies ciemos!

:D

choker, nu tāpēc jau saku, ka tā mana problēma (no suņa saimnieka skatupunkta). :-D
Bet nu ja tuvs draugs vai ģimenes loceklis, tad no vienas puses skumji, ka sanāks reti satikties. No otras puses, protams, ja gribēšu suni, tad ņemšu, vienalga vai kādam ir iebildumi. :-D

Nesaprotu to - "dzīvoklī tikai mazus suņus" teoriju.
Mazie suņi ir daudz aktīvāki par lielajiem, protams, ir izņēmumi. Maniem vecākiem dzīvoklī ir rotveilers, viņš reāli visu dienu guļ un slinko, un pēcpusdienā, kad vecāki mājās, tad ir aktīvāks uz kādām 2h + pastaiga un tad atkal ir nost uz visu nakti. katru rītu viņu ved staigāt, brīvdienās uz laukiem izskrieties.

boxxxx piekrītu . Ar maziem krancīšiem nereti ir daudz grūtāk , jo tiem arī mazāk pielec kā vidēja lieluma un lieliem suņiem , kaut vai nokārtošanās jautājums -maziem vaukšķiem parasti nepieciešami paladziņi mājās , bet vidējie un lielie suņi , nokārtojas tikai ārā . Galvenais suni regulāri vest ārā , kur tam arī ļauj izskrieties . Ja tas tiek nodrošināts , tad suņa lielumam nav nekādas nozīmes .
.
Man arī neliekas pareizi tik ļoti censties atrunāt pipariņu no suņa iegādes . Tāda sajūta , ka jūs visas droši zinat , ka viņa būs tieši tā nelietīgā saimniece , kura paspēlēsies un pametīs . Manuprāt , tas , ka cilvēks jau taujā pēc viedokļiem , tātad domājams lasa informāciju arī ārpus šīs vienīgās tēmas , jau liecina par to , ka viņa spēj izvērtēt savu gatavību .