Onkoloģija ģimenē

 
10 gadi
Reitings 1396
Reģ: 18.03.2012
Īsumā par situāciju:
Pirms gada māsa (zem 40)krūtī atklāja sāpīgu bumbuli.Viņa no laukiem, tādēļ noorganizēju viņai vizīti pie ginekologa manā pilsētā.Ginekologs apskatīja ar USG aparātiņu un paziņoja,ka liela iespēja,ka tas ir audzējs, 20%,ka kaut kas cits.Māsa ļoti pārdzīvoja,bet devās pie onkologa,kuru ieteica ginekoloģe.Ārsts pateica,ka visticamāk audzējs,viņai veica biopsiju un analīzes uz iedzimtību.Māsai ļoti nepatīk,ka ar viņu neauklējas,bet viss notiek kā konveijerī, 2stundas gaidījām pieņemšanu,jo viss notika ar lielu kavēšanos,patstāvīgi bija par sevi jāatgādina.Mūsu mamma bija līdzi un vārījās dusmās,ka viņai uz darbu jābrauc.Viņa ir ļoti pret ārstiem, mudināja māsu braukt prom un sazvanīties ar kaut kādu dziednieku, kurš apgalvoja,ka nejūta neko sliktu un lai neļauj neko darīt ar sevi.Ka tur ir strutas tikai.
Pēc laika viņa aizbrauca pēc rezultātiem,man bija jāstrādā,nevarēju būt klāt.Ārsts pateicis,ka nav to rezultātu,bet gan jau ir vēzis un jāsāk ar ķīmijterapiju.Pēc tam teicis,ka pie ģ.ā.jānodod tikai pilna asins aina.
Laiks gāja, ik pa laikam apjautājos,kā ir ar veselību.Viņa subjektīvi apgalvoja,ka bumbulis laikam mazāks.Paralēli stundām runāja ar dziednieku, uz krūts lika melnos mālus,dzēra apvārdotos ūdeņus un tādā garā.It kā jutās stabili,labi.
Pirms dažām nedēļām viņa saslima ar augstu temperatūru,krūts palika zila,cieta, limfi visi sapampa, sāka pūžņot, viņa pieņēma,ka salimusi ar rozi,devās pie sievietes,kas apvārdo rozi, 8 x aizgāja, palika vēl sliktāk.Nomainīja tantiņu citu,pēc 2.reizes pateica,ka nevar palīdzēt,ka nav tā roze...Šoreiz viņa devās pie cita onkologa citā iestādē,arī viņš viņai nepatika,jo uzreiz,ieraugot,pateicis,ka krūts vēzis,lai dodas uz biopsiju.Nesen bija konsīlijs, kur slēdzienā pateica,ka agresīvs audzējs,4.stadija,bet labi padodas ķīmijterapijai.Aknās ir metastāze un plaušās šķidrums.Nozīmēja datumu uz mēneša beigām.Diemžēl viņa nonāca slimnīcā,jo nevarēja pat vairs pačurāt, ja es nebūtu mammai pateikusi,lai izsauc ātros,kas tur vēl būtu,nezinu.
Rezultātā,esmu nobloķējusi mammas nr.,jo viņa uzskata,ka es vēlos,lai māsa nobeigtos,jo uzskata,ka tas nav vēzis,tas tā neizpaužoties,rentgena tantiņa arī teikusi,ka roze,nevis CA.Pateica:nebūs nekāda ķīmija?Tu saprati?
Viņa bija māsai teikusi:kas tie būšot par Ziemassvētkiem-atbrauks brālis no ārzemēm,bet ru bez matiem!
Tagad es domāju,ka nevēlos bendēt sev dzīvi,jo knapi turos uz robežas,man ir jādomā par savu ģimeni, mani neklausīja ne gadu atpakaļ,ne tagad, kad saku,ka var nākties gatavoties ļaunākajam, Un neticu,ka 2 slimnīcas uzstāda maldinošu diagnozi...Pateicu mammai, ka nevēlos vairs kontaktēties, ja es tā sliktā.
Vai jums kādai ir līdzīga pieredze?Kā lai nedomāju par to visu?Kā man rīkoties?
11.11.2017 12:50 |
 
10 gadi
Reitings 1396
Reģ: 18.03.2012
Rīdziniece
Tieši tā nevar uzspiest, bet kad viņai bija ļoti slikti,viņa zvanīja mammai, nevis man.Jo,lai cik mums gadu arī nebūtu,mums vienmēr liekas,ka mamma mūs nomierinās,pažēlos un pateiks,kā labāk...
11.11.2017 20:19 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Zini jaa es ar gribetu lai mamma ka kafteiz panem mani klepi in paglauda...mamma. It neviens to nevar aizvietot
11.11.2017 20:27 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Un tomet velakos gados ar problemam ari veselibas pec sporta patik tiku galaa mamnao biezi stastot jai ka notokusu faktu!;-). Un man pat 30;it tad nebija
11.11.2017 20:29 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Traki!
Bet nu ja nedarīji neko veselu gadu, tad tagad diez vai ir jēga, ko sākt! Rīdziniecei mazliet piekrītu ar to, kur biji visu gadu - tik ļoti nesatraucies, bet tagad domā, ko darīt!!!
Bet tanī pat laikā neko nepārmetu!
Lai veicas!
11.11.2017 20:56 |
 
10 gadi
Reitings 1396
Reģ: 18.03.2012
Robīte-visu gadu ik pa laikam jautāju,kā ar veselību, katru reizi viņa atbildēja, ka viss ir labi un jūtas ideāli.Kā arī viņas vietā nemaz neko arī netaisījos darīt, jo tas nav iespējams.Kā jau teicu, ja viņa vērstos pie manis, atbalstītu un palīdzētu, cik varu.
11.11.2017 21:05 |
 
Reitings 1335
Reģ: 24.04.2017
Es neredzu iespēju, kā var palīdzēt cilvēkam ar šādu slimību, ja viņš pats nevēlas ārstēties. Tie cilvēki, kas saka, ka tev kaut kas jādara, vienkārši neizprot, kā ārstēšana noris. Tas nav kaut kas tāds, ka var aizvest vienreiz un viss, staigā brīvs vai ka slimo cilvēku turēs tur ieslodzītu. Nemaz nerunājot par to, ka neviens neņemtos piespiedu kārtā kādu ārstēt beidzot ar to, ka ārstēšanās ir ilgs process, kam sākumā jāsagatavojas, tad jāatkārto procedūras, visu laiku cilvēks nemaz nepavada slimnīcā utt. Nav iespējams otram izstāvēt blakus tik daudz, tur tad tiešām ir jāuzņemas 24/7 aukles pienākumus, vienreiz aizvedot nekas nebūs līdzēts. Pareizi saki, ka informāciju iedevi, esi gatava aizvest, atbalstīt utt, bet pārējais ir viņas ziņā. Nav arī mazs bērns.
Turies! Nevaino sevi!
12.11.2017 04:35 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
"Šķiet, ka gribi saņemt apstiprinājumu tam, ka vari likties mierā, jo ''pieaugušu cilvēku nevar piespiest'', kas lielākoties ir taisnība, bet.. Ja kādam no brāļiem/vecākiem draudētu nāve, es katru brīdi censtos palīdzēt un ko mainīt - es sev nekad nevarētu piedot to, ka vienkārši atmetu ar roku, jo pieauguši cilvēki taču paši var pieņemt savus lēmumus"
Nepiekritu, ir jazin kad atkapties. Var skriet ar pieri siena kaut tukstots reizes, bet rukstots pirmaja jasaprot, ka nav vairs jegas. Mes nevaram domat un pienemt lemumus cita pieaugusa cilveka vieta lai ka dazreiz gribetos.
12.11.2017 10:20 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
"Ķīmiskās terapijas arī neuzsāk vienā dienā, vispirms tam ir jāsagatavo cilvēks.
Par to, ka, ja metastāzes ir, uzreiz ir viss, nepiekrītu, to ārstē. Bet katrs gadījums citādāks, žēl, ka tik nopietnā tēmā sākas kaut kādi sviesti."
Es runaju no personigaas pieredzes. Ja ir metastazes, tas ir tikai laika jautajums. Man pat ir nojauta, ka dala nesaprot kas ta sir un kadu postu nodara.
Un ko nozime jasagato kimijai? Neko nesagatavo, noliek datumu un ej tas paris h paguli kamer to salaiz ieksaa.
12.11.2017 10:24 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Maasai sen vezi atklaja? Ko teica arstu konsilijs? Ko nolema?
12.11.2017 10:25 |
 
Reitings 1335
Reģ: 24.04.2017
Diemžēl es arī runāju par pieredzi no dzīves, cilvēks joprojām ārstējās. Nevēlos katrā ziņā apspriest viņu šeit, kaut kā nesmuki, necienīgi šeit, bet tas, ko rakstīju ir tas, kā viņš ārstējās, pilnīgi iespējams, ka kādam citam ir citādāk, ber es stāstīju no pieredzes. Par to sagatavošanos, pirms ķīmijterapijas iziet analīzes un potē sev vielu, kas palielina leikocītu skaitu, līdz ar ko paiet nedēļa vai divas. Bet viss, vairāk gan nerakstīšu par to gaitu, kaut kā necienīgi šķiet.
12.11.2017 10:39 |
 
Reitings 1335
Reģ: 24.04.2017
Un nav tā, ka pāris stundas paguli, kamēr tev laiž ķīmiju un viss. Tas ir sarežģīts process, pēc kā vēl laiž vielas, kas "atjauno" organismu pēc ķīmijas.
12.11.2017 10:42 |
 
Reitings 1196
Reģ: 28.01.2013
Beibe.Marta nenoliedzami pienāk tāds brīdis, kad vairs nav jēgas skriet ar pieri sienā, bet.. BET šajā gadījumā māsa pati izteica gatavību iet ārstēties līdz brīdim, kad mamma atkal nesagrozīja galvu. Palasot pārējos komentārus joprojām šķiet, ka ''devu visu info, cienu izvēli, utt.'' ir tikai iegansts nolaist rokas, jo ir bail līst konfliktā ar mammu.
Kaut kādā ziņā līdzīgā situācijā paziņa jautāja manu viedokli un arī man stāstīja par cilvēka brīvu izvēli un spēju pieņemt lēmumus, utt. Tad es viņai uzdevu vienkāršu jautājumu - ja situācijā iesaistītie būtu citi cilvēki, piemēram, viņas vīrs, vai viņa arī vienkārši pieņemtu viņa izvēli un paļautos uz to, ka ''viss info ir, es pateicu, lēmumu lai pieņem pats'' - viņas atbilde, protams bija skaidrs ''nē''. Tā ka reizēm pilnīgi noteikti domas par otra pieauguša cilvēka izvēli ir nevis mūsu pārliecība, bet gan bailes, nespēcība un divkosība, jo, ja iesaistīts būtu kāds cits, mūsu atbilde krasi mainītos.
12.11.2017 10:50 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Īsti nesaprotu pārmetumus autorei, ka gadu viņa neko nav darījusi - ja māsa teica, ka viss iet uz labo pusi, kāds pamats būtu viņai neticēt? Un tiešām - kā var piespiest cilvēku ārstēties? Tīri praktiski?
Principā jau māsa ir atbildīga par to, kā viņa izvēlas ārstēties. Es varu saprast dusmas uz mammu, ja viņa borē par dziedniekiem un noskaņo pret ārstiem, BET mamma varbūt tiešām svēti tic, ka tas ir tas pareizais ārstēšanās veids un viņa vēl meitai to labāko (tas, ka tas "labākais" izklausās pēc totāla murga šajā situācijā ir cits jautājums). Māsa ir tā, kurai ir jāpieņem lēmums, ja viņa ir tik viegli iespaidojama, vienīgais, kas man nāk prātā, ir Tev būt tikpat uzstājīgai (vai pat vairāk) kā mātei. Bet vispirms varbūt pamēģini vienkārši izrunāties ar māsu par to, kā viņa jūtas vispār, jo emocionāli visticamāk viņai šis ir smags laiks, un tuviniekiem tomēr arī jārespektē viņas sajūtas. Nav tik viegli gan atrast to balansu starp to otra cilvēka lēmuma cienīšanu un mēģināšanu viņu glābt (īpaši jau, ja tā glābšana nav 100% skaidra). Turies!
12.11.2017 13:22 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
Bet viss, vairāk gan nerakstīšu par to gaitu, kaut kā necienīgi šķiet.

Tas vienkārši ir process un viss.
12.11.2017 13:25 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Petunija,acimredzmai mums ir dazadas pieredzes, tas ari viss.
12.11.2017 16:00 |
 
10 gadi
Reitings 1396
Reģ: 18.03.2012
Bumbuli atklāja pirms gada, bet pieņemt to ārstēšanās veidu viņa atteicās, ko ārsts nozīmēja,jo ļoti baidās no ķīmijas, vēl vairāk kā no operācijām.Abas kopā ar mammu nosprieda, ka tas ir tikai “uz dullo”, ārsts nav iedziļinājies un,acīmredzot,izvēlējās citu ceļu,kā to ķipa “strutu bumbuli” dabūt nost.Cerēja,laikam,ka uzsūksies.viss bija mierīgi.Nu un tad šogad saslima ar vīrusu(visticamāk)un imunitāte acīmredzot palaida to visu mehānismu ļoti strauji.Un tagad ir tā,kā ir.Par metastāzēm-skarta ir labā plauša, var dzīvot ar vienu,ja izņem otru,bet ko ar aknu?Viņai pat bijušas melnas fēces,sakarā ar MS,visticamāk.
Un es saku,ka tas viss man bija aiz muguras, līdz tagad bija tik slikti,ka noslēpt vairs nevarēja.
Es par to visu laiku domāju, vakar pat miega zāles dzēru,lai spētu atslēgties.
Konsīlijs nolēma uzsākt ķīmijterapiju, jo,lai gan agresīvs,labi padodas ķīmijai.Tie bija manas māsas vārdi.
Jā, es palīdzēšu,cik varēšu,bet manas domas ģimenē visi zina, ja nepiekrīt, lai nebrūk man virsū.Tādēļ arī ir “block this caller” mammas nr.
Ja,piemēram,vīrs,kā te tika pieminēts,katru dienu ir blakus gultā,varētu būt “nedaudz” vieglāk kontrolēt viņa darbības un sekot līdzi, lai viss notiek laicīgi un pa punktiem,kā ar māsu/brāli, ar kuriem šad tad sazvanies, vēl retāk tiecies.
12.11.2017 16:52 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Bet vispirms varbūt pamēģini vienkārši izrunāties ar māsu par to, kā viņa jūtas vispār, jo emocionāli visticamāk viņai šis ir smags laiks, un tuviniekiem tomēr arī jārespektē viņas sajūtas. Nav tik viegli gan atrast to balansu starp to otra cilvēka lēmuma cienīšanu un mēģināšanu viņu glābt (īpaši jau, ja tā glābšana nav 100% skaidra). Turies!
Pievienojos.
12.11.2017 20:13 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
Vai vīrs visu šo laiku nebija informēts? Vai arī vīrs ir tikpat stulbs un tic dziedniekiem, kas nemaz nav dziednieki. Dziednieki, kas ir ar spējām nenoliegtu ārstu diagnozi, ieteiktu iet uz kīmiju un censtos palīdzēt. Šarlatāni , savukārt, vnm noliegs diagnozi, aizliegs medicīnu un iedzīs kapā. Māte , vienu meitu drīz pazaudēs, otru visdrīzāk arī - domāju, labāk distancēties. Drausmas
12.11.2017 21:52 |
 
10 gadi
Reitings 1396
Reģ: 18.03.2012
Domāju, ka viņa cenšas distancēties no sliktām domām, bet viņa ir ļoti atturīgs cilvēks,nekad neizrāda mīļumu un nevēlas,lai viņai pieskaras.Tas tāpēc,ka mamma viņu nekad bērnībā nav mīļojusi, tāpēc, es nezinu, kā ar viņu runāt, lai nesaraudinātu un nekristu histērijā pari.Mierinu,jau,protams, ka gan būs labi un uzmundrinu,ka ir kaut ko reāli jādara, nav jau variantu.Viņai tikai visu apstiprina ar “mhm”.
vīrs tagad pārmet,ka esot lielu naudu izmetis visādiem burvjiem un krāpniekiem.Tai pat laikā,netic,ka ir onkoloģija.
12.11.2017 22:27 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Varbūt ir vērts parunāt Tev pašai ar kādu speciālistu, piem., psihologu, kurš specializējas darbā ar onkoloģijas pacientiem? Man laba paziņa savulaik bija tāds psihologs (cik zinu viņa vairs nedzīvo LV gan) un mēs esam runājušas par visām emociju fāzēm, kurām cilvēki, kuri ir diagnosticēti, parasti iet cauri. Man personīgi tas palīdzēja, kad nācās mazliet saskarties ar situāciju vēlāk savā dzīvē.
Tas, ka māsa verbāli neatzīst slimību, nenozīmē obligāti, ka viņa tomēr neapzinās situāciju (tā, protams, arī var būt). Iespējams arī, ka viņai pašreiz ir līdz kaklam arī viedokļi par to, ko viņai vajag darīt.
12.11.2017 23:35 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits