Jā, jā protams, visi krāpj. Nu nav tā. Tas ļoti atkarīgs no cilvēka, kāds viņš vispār pa dzīvi ir, cik atbildīgs, godīgs, kā rūpējas par apkārtējiem, sev tuviem cilvēkiem, kā arī protams, kādā ģimenē audzis. Man ģimenē neviens nav krāpis, ne vecāki, ne vecvecāki, visiem laimīgas un ilgas laulības. Arī vīra ģimenē nav krāpšanas. Jā, ir visādas problēmas bijušas, krīzes, bet visam var tikt pāri, vajadzīga tikai cieņa un atbildība pret otru, un , protams, mīlestība un vēlme attiecības kopt.
Esam laimīgi kopā jau 13 gadus un es pieļauju, ka visādi var dzīvē notikt, var iemīlēties citā cilvēkā, vai pārstāt mīlēt, bet zinu, ka vīrs šādā situācijā būtu vismaz tik godīgs un atbildīgs par kopā piedzīvoto, lai ar cieņu arī izšķirtos ar mani. Protams, ceru, ka tas nenotiks, jo vienmēr esmu vēlējusies būt kopā ar savu pirmo un īsto mīlestību. Pagaidām tas ir izdevies un ar katru gadu esam arvien laimīgāki kopā (l)