Es pērku praktiski tikai ziedus (tiešām daudz lētāk nekā veikalos, pat pa dienu) un vasarā ogas. Es gibētu pirkt daudz ko vairāk, man ļoti patika Cukurvāveres ieraksts, es noteikti blogu lasītu, jo daudz ko nemaz tā neiedomājos, ka varētu nopirkt :-)
BET - mani atbaida tik izplatītā šmaukšanās. Ja sverot piekrāps klāt 20 centus vairāk nekā sanāktu pēc svara un cenas par kg, tad nu OK, pieciestu, tas neizšķir manu lēmumu to preci pirkt (vispār gan man briesmīgi nepatīk ne krāpšanās, ne kaulēšanās, labāk iepērkos mierīgi un palieku labā garstāvoklī). Bet, ja iesmērē kaut ko vecu, tas ne tikai rada naudas zaudējumu, bet arī paliec todien bez vajadzīgā produkta, ko, piemēram, vajadzēja cienastam. Ziediem mēģinu sekot līdzi katrai pārdevējas roku kustībai, tur nav problēmas bijušas, bet, piemēram, dzērvenēm/brūklenēm esmu vairākas reizes pieredzējusi, ka, grābjot it kā redzamās, no tā paša trauka apakšējā slāņa vāc klāt arī bojātas. Pārškirot sīkās ogas pēc tam ilgu laiku prasa, praktiski bezjēdzīgs pirkums sanāk.
Tieši tāpēc man arī bail pirkt gaļu. Nav nekādu savu tantiņu, kur ģimene iet jau 20 gadus utt. :-D Kā es varu būt droša, ka gaļa nebūs pastāvējusi? Katru maisiņu pārdevējas klātbūtnē vērt vaļā un ostīt? Rimi tāda iespēja ļoti zema, turklāt, ja nu tomēr gadās veca, var nest atpakaļ un atgūt naudu.