Iespējams, sākumā Tavējais, rozā briļļu iespaidots, bija gatavs upurēt savas patiesās intereses, pielāgoties un varbūt pat pats priekš sevis patēlot, ka ir sabiedriskāks, nekā īstenībā. Pēc tam saprata, ka vieglāk un ērtāk ir būt pašam.
--
Man arī ir bijušas tādas attiecības, kurās puisis sākumā pakļāvās manām iniciatīvām (jo arī pats neko nevarēja izdomāt), gājām uz kino, restorāniem, pasākumiem, braucām pie dabas, un viņš pat kopā ar mani skatījās latviešu šovus (kuri, kā vēlāk atzina, viņam riebjas).
Bet pamazām, taču pēcāk ļoti skaidri, viņš lika saprast, ka visvairāk mīl savu darbu un hobiju, kas bija 2 in 1, zaļumus, mājas ēdienu un brīvdienas dīvānā pie TV.
Protams, ka izšķīrāmies, jo nebija arī tā, ka viņš teiktu - jā, lūdzu, ej bez manis, kur gribi. It kā daudzreiz neaizliedza, bet pēc tam vienalga bija sapūties, greizsirdīgs, principā gribēja, lai sēžu ar viņu mājās un skatos viņam tīkamas filmas.
--
Domāju, ka Tev ir divi varianti, kā jau te minēja - vai nu šķirties, vai arī brīvo laiku pavadīt bez viņa. Tādu cilvēku Tu neizmainīsi, un nav arī ko otru viņa patieso interešu dēļ dzīt diskomfortā. Katrā ziņā es izvēlējos pirmo variantu, jo abpusēji interesants divatā pavadītais laiks man ir ļoti svarīgs, un arī viena negribētu visur iet. Nevajag jau pilnīgi visu darīt kopā un arī kopā "darīt neko" reizēm ir skaisti, tomēr kaut kādam balansam abpusējās interesēs, manuprāt, ir jābūt.