Man vairāk interesē to cilvēku viedoklis, kas ir saskārušies ar depresiju.
Es jau divus gadus lietoju antidepresantus, bet laiku pa laikam saskaros ar tā sauktajām remisijām. Vai tas nozīmē, ka antidepresanti nav iedarbīgi vai ka mans organisms pretojas zāļošanai un vēlas, lai es meklēju cēloņi depresijai?
Kopš depresijas esmu saņēmusi drosmi darīt to, ko agrāk neuzdrošinājos, bet laiku pa laikam pienāk brīži, kad prātā iezogas doma "kam to visu vajag"? Atbildi zinu, ka man to vajag!
Varbūt esmu pie šīs depresijas pieķērusies, jo tad, kad tā manā dzīvē ienāk, tas ir signāls, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Bet kādas tieši pārmaiņas vajadzīgas, lai atkal izietu no depresīvā stāvokļa, es nezinu. Drīzāk liekas, ka gribas beidzot kaut ko stabilu, bet vai vispār dzīvē ir kaut kas, ko var saukt par stabilu?