Pret gripu esmu potējusies vienu reizi mūžā, tajā gadā, kad sapotējos, arī vienīgo reizi mūžā slimoju ar gripu, tas bija bērnībā, kopš tā laika vairs neesmu potējusies. Runāju ar vienu molekulārbiologu, kurš ir padziļināti pētījis imunitātes jautājums, gribas sakarā ir tā, ka vienam cilvēkam individuāli potēšanās ir diezgan bezjēdzīga, it kā jau ir kaut kāds aizsardzības procents, bet ne būtisks, jo gripas vīruss ļoti mutē. Tas nozīmē, ka tu sapotējies pret vienu vīrusu veidu, bet uz sezonas beigām tas vīruss jau ir līdz nepazīšanai mutējis un tava vakcīna to vairs neatpazīst. No vakcīnas būtu jēga, ja potētos ļoti liela sabiedrības daļa, jo tad tiktu būtiski ierobežota gripas vīrusu izplatība un tie nespētu mutēt, iespējams, ar laiku iznīktu pavisam. Es pati nepotējos, bet potētos, ja potēšanās tiktu izvērsta akcijas veidā un tiešām aizietu sapotēties ļoti liela sabiedrības daļa. Tā kā man ir ļoti ļoti slikta imunitāte, potētos arī tad, ja man būtu mazi bērni vai ja strādātu ar cilvēkiem, piemēram, lielveikala kasiere vai farmaceite aptiekā.
*
Pati personīgi potējos pret bakteriālām slimībām un pret tām slimībām, kuras nemutē tik ļoti. Šogad pirmoreiz sapotējos pret encefalītu, jo pirms gada atradu savu pirmo ērci. Noteikti gribu potēties pret A un B hepatītu.