Piekritīšu Odria teiktajam, taču pašā "saknē" ir vainojama visa sistēma kopumā, nevis konkrēti viena vai otra puse, manuprāt. Tieši tā, ka bērni, kas nonāk šajos namos ir visdažādākie ar visdažādākajām dzīves pieredzēm. Jau "saknē" ir nepareizi tas, ka viņiem netiek nodrošināta adekvāta palīdzība no psihologa (psihiatra, kam nu kas), pedagoga, kas specializējies darbā ar "grūtiem " bērniem utt., otrkārt, nedomāju, ka arī namu darbinieki tiek kaut kā speciāli apmācīti no psofesionālās puses kā strādāt un kā rīkoties dažādās situācijās + pār šiem BN nav pilnīgi, absolūti nekādas kontroles, tāpēc arī tās "vadītājas", lielākoties, ir iesēdušās "siltā vietiņā", saņem savu algu un viņām ir pilnīgi un galīgi pie pakaļas, kā uzlabot apstākļus utt. (protams, nerunāju par visām, es neesmu izstāvējusi klāt visu BN vadītājām, ticu, ka ir arī sakarīgi cilvēki tur). Otrkārt, lai cik tas nebūtu skumji, tad par šādu iestāžu aprūpētājiem/ arī slimnīcu sanitāriem , neiet sakarīgi cilvēki, jo alga ir niecīga un pašam cilvēkam arī nav jābūt baigi izglītotam. (PROTAMS, nerunāju par visiem!!!! ir pat ļoti feini aprūpētāji un sanitāri arī). Līdz ar to no tāda "slāņa" personas arī nevar sagaidīt kaut kādas ārkārtējas empātijas spējas un sakarīgas rīcības situācijās. Un visbeidzot jau var sākt runāt par pašu valsts iekārtu, kāpēc tad tie nami ir tik sapildīti ar bērniem, kāpēc te valda tāda tumsonība, nabadzība un alkoholisms, bet es pieļauju, ka par to pat nav jēgas sākt diskutēt. Pati esmu tieši saskārusies ar BN bērniem, vairāk ar viņiem strādājot profesionāli un teikšu tā, dažu stāsti man acīs rieš asaras, kā vispār uz pasaules var eksistēt tādi "vecāki". Dzīvnieki par saviem bērniem labāk rūpējas.