kā pa kalniem

Attiecībās 6 gadi, kopā dzīvojam 2 gadus. Ir traki! Bet ar laiku pieslīpējamies, paliek labāk, bet domāju, ka mierīgi nebūs nekad. Svarīgi, vai jums pašiem tā ir labi.

Konflikti jau pēc idejas nav slikti. Ir daudz labāk izkliegties un pēc tam izrunāties, nekā turēt sevī pārāk ilgi un tad uzsprāgt pa pilnu programmu un vienkārši izšķiras uzreiz.
Jautājums ir par to, vai māk pareizi strīdēties. Ja Jūs strīdaties tā, ka aizskarta tiek otra personība, pazemošana utml., tad tas nav pareizi. Ir jārunā par problēmu, nevis par to kurš vainīgs. Galvenais, lai nav tā, ka pēc strīda viens guļ uz dīvāna vai uztaisa "silent treatment" utml.
Pēc pieredzes, visi pazīstamie pāri, kas daudz strīdējās ir, diemžēl(vai par labu), izšķīrušies, bet tajā pat laikā varēja novērot, ka pieeja strīdiem viņiem nebija laba. Pareizi atrisināt konfliktus nav viegli, tāpēc jau pasaulē ir profesija psihologs, jo viņi arī zin kā to darīt. Varbūt tāds speciālists Jums var palīdzēt, ja tās problēmas ir diezgan nopietnas = uz attiecību izjukšanas robežas.

Pagaidām domāju, ka spēšu izturēt vēl ilgi, ja nebūsim viens otru nogalinājuši :D
Piemēram šodienas situācija - satikāmies pusdienās, un vienā brīdī jau lamājāmies, pat nezinu par ko (ja kāds redzētu, droši vien domātu, ka īpaši smags gadījums :D ) , paķēru somu un aizgāju uz darbu. Tagad pēc darba atbrauc man pakaļ un uzvedamies it kā nekas nebūtu noticis, viss labi.

Fiestar, dīvainākais ir tas ka par nopietnām lietām mēs nestrīdamies tik daudz, mēs spējam to izrunāt un tajā ziņā viss ir labi. Mūsu konflikti ir par ļoti nenozīmīgām lietām. Otru mēs noteikti nepazemojam, ir bijušas reizes kad pateikts skarbāks vārds, bet tad gan nav tā kā izliekamies, ka nekas nav noticis, tad viss tiek izrunāts.

Kāds podiņš, tāds vāciņš! (t) Dzīvojiet abi laimīgi!