Par dzīvi, neatkarīgi no vietas, kur atrodies!

P.S. Tēma domāta ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā dzīvojošajām meitenēm, un nekādā ziņā netiek uzskatāma par mēģinājumu popularizēt emigrāciju. :)

Es dzīvoju Kanādā. Un esmu konkrētā sajūsmā par šo valsti! (l) Pirmos gadus man šķita, ka viss te ir ļoti līdzīgi kā Latvijā (pārsvarā tas attiecās uz dabu un gadalaikiem), bet laikam ejot un paceļojot valsts ietvaros, sapratu, ka Kanāda ir ļoti daudzveidīga un nemaz nav līdzīga Latvijai. Gadalaiki te ir no -30 ziemā, līdz +40 vasarā (atkarībā no reģiona). Te ir gan kalni ar sniegotām virsotnēm, gan necaurstaigājami meži, gan pļavas līdz horizontam, gan okeāns. Reāli elpa aizraujas no skatiem, kādi te ir sastopami. Un ļooooooti daudz saulainu dienu gadā. Cilvēki ļoti pretīmnākoši, miermīlīgi, draudzīgi. Liela daļa ir imigrantu un vietējei pie tā ir pieraduši, pret valodas nezināšanu attiecas ļoti lojāli un pacietīgi. Kopumā sabiedrība izteikti toleranta. To var uzskatīt arī par mīnusu, jo tomēr nav gluži pret visiem un pret visu jāatiecas ar toleranci - var iebraukt grāvī. Daži joki par kanadiešiem ir taisnība, piem., viņi vienmēr un visur atvainojas. :-P Pie mīnusies pieskaitu amerikānisko skolu sistēmu un ēdināšanu - fast foods iet uz urrā, ēdnīcas skolās nav. Medicīnas sistēma man sākumā likās ļoti dīvaina un daudz kam bija grūti piekrist, taču ar laiku sapratu, ka tikai tāpēc, ka kaut kas ir savādāks, nenozīmē, ka tas ir sliktāks. Kopumā nespēju iedomāties, kur vēl es varētu dzīvot, ja ne Kanādā. Interesē Austrālija, bet tikai tāpēc, ka neko daudz par to nezinu un nekad tur neesmu bijusi. Nav teikts, ka man patiktu tur dzīvot... Svētkiem Kanādā piešķir lielāku uzmanību un vērienu. Bērnu drošība ir top prioritāte un mājdzīvnieku kopšanai un uzturēšanai te pievērš uzmanību nopietnāk.

Nevēlos uzbāzties, bet, Neon, ja nav grūti vai pārāk personīgi, pastāsti, lūdzu, kā tu nokļuvi Kanādā, cik sen tas bija, vai bija kādi sarežģījumi ar iedzīvošanos utt. Vēl ieinteresēja, kas jocīgs ir par medicīnu. :)
Skatos Google Kanādas bildes un siejalojos. (l)
*
Kādreiz es biju tāda patriote, ka nespēju sevi iedomāties ārpus Latvijas. Jau kādu pusotru gadu ļoti labprāt brauktu prom! Bet kārtīgi būtu jāapdomā, uz kurieni braukt (vienīgais, ka zinu, ka noteikti negribētu UK), jāsarauj valodas. Diemžēl pašlaik izskatās, ka realitātē nekur nesanāks aizbraukt prom, jo ir pāris saistības ar LV, kuras, ja ļoti labi gribētu, varētu pārbaužu ārzemēm, bet tas nebūt tik vienkārši.

Neon, var arī PM, ja nevēlies publiski dalīties ar savu pieredzi.

Droši vien jau sanāks atkārtoties, bet nu lai iet. Dzīvoju Somijā, Helsinkos. Galvenie plusi būtu drošība visās jomās - gan sākot ar to, ka uz ielas naktī nav bail, gan sociālās garantijas, finansiāli. Pilsēta ir ļoti sakārtota, tur ir viegli dzīvot - ārkārtīgi ērts sabiedriskais, kas man ir aktuāli - bezmaksas, ja esmu ar bērnu un ratiem :D visur lifti, visiem ēdieniem sastāvdaļas norādītas (glutēns, pieni, utml), nu tādi it kā sīkumi, ko nepamanu, bet novērtēju esot prom :) Laba medicīnas sistēma pilsētas iedzīvotājiem. Sakārtoti ceļi, pastaigu ceļi. Pilsēta ir ļoti internacionāla, tas būtu reizē plus un mīnuss, jo visi ir saprotoši pret iebraucējiem, ļoti labi runā angliski, bet kopējais drošības līmenis lai arī tāpat augsts, tomēr zemāks kā citur Somijā. Ilgtermiņā citur dzīvot nevēlos.
Šķiet, ka uzskaitīju tos ikdienas sīkumus, kas pietrūkst šobrīd. Mēnesi dzīvoju Stambulā ar zīdaini. Šī pilsēta ir abaolūts pretstats Helsinkiem! Sabiedriskais absolūti nepiemērots ratiem, lielveikalos uz liftiem ilgi jāgaida, jo jauniem vīriešiem redz slinkums eskalatorus izmantot. Ietves vēl vairāk nepiemērotas ratiem, sastrēgumi vājprātīgi. Totāls haoss! Pasūtīju sev preci no viena veikala un saņēmu pēc 2 nedēļām solīto 3 dienu vietā :D Visi taksisti mani ir apšmaukuši (laikam blondīne ar zīdaini ir viegls apšmaukšanas objekts, jo es jau neiešu strīdēties, par drošību bail, izlaidīs vēl kādā bīstamā rajonā vai ielas vidū, tagad braucu tikai ar uber). Plusi - skaista pilsēta, patīkams klimats, daudz apskates objekti, ļoti draudzīga attieksme pret bērniem. Lēti augļi, dārzeņi. Bet viss ir pārāk salds vai pārāk sāļš (papētīju sastāvu dažādiem produktiem, kas ir visur, kaut tās pašas kelogs pārslas - te ir 3x vairāk cukura kā Somijā, tas pats ar jogurtiem, kolām utml, viss ir saldāks).
Baigi izplūdu, laikam bija sakrājies :D

Dzīvoju Anglijas rietumos.
Plusi - pirmkārt jau, angliska vide, bez daudz iebraucējiem, dzīvoju dārgā, Vecrīgas stila pilsētā un paldies Dievam, iebraucēji nevar ar savu minimālo algu te atłauties dzīvot. Uzskaitu to pie plusiem, jo šādā veidā es jūtos kā tiešäm Anglijā, nevis kā "mazajā Polijā". Tas man ir łāvis łoti labi apgūt valodu un kultūru. Man patīk angłu uzspēlētā laipnība. Daba šeit ir łoti skaista, ir tikai jāzin, kur aizbraukt, piemēram, Devon, Cornwall, Wales, Dorset, mans nākamais galamērkjis ir Isle of Wight. Patīk cełu sakārtotība, gājējiem un riteñbraucējiem. Pati pārvietojos ar riteni, tāpēc man tas ir łoti aktuāli. Iebraucēji tiek pieñemti łoti labi un ar interesi, es darbā esmu vienīgā no Eiropas un nejūtos atstumta, gluži pretēji. Patīk, ka viss ir pārdomāts priekš invalīdiem, gan ietves, gan sabiedriskais transports, vispār attieksme kopumā. Patīk tas, ka nekad neviens uz tevi neskatīsies nosodoši, ja 3dienas rītā pasūtīsi scrambled eggs on toast ar pudeli vīna. :D oh, un sarkastiskā angłu humora izjūta, dievinu to. Un neaizmirsīsim atlaides veikalos un next day free delivery, ko vēl var vēlēties! :D Man vienkārši patīk dzīvot mierīgu dzīvi, finansiāli labi nodrošinātu, un tādu te sañemu. Par pabalstu situāciju neko nevaru komentēt, jo nekad neesmu tajā iedziłinājusies, nav bijusi vajadzība līdz šim.
Mīnusi - łoti augsta īre. Tuvu Londonas centra cenām, brrr. Medicīna, viens vienīgs haoss. Ja bankas kontā nav tūkstošu lieku un var iet privāti ārstēties, tad nav problēmu, bet, ejot caur NHS es neko vairāk par diazepam neesmu sañēmusi. GP nekad neuzskata par vajadzīgu pañemt asins analīzes jeb nosūtīt uz kādiem pārbaudījumiem. Man pilnīgi asinis sāk vārīties no vārdiem "take some paracetamol", tāda sajūta, ka visiem te ir ieborēts, ka paracetamols ārstē visu. Tāpēc bieži, esot Latvijā, izeju visādas pārbaudes, kā teikt - just to make sure. Kā arī zobu higiēnistu apmeklēju tikai Latvijā, darbs zem stundas, €45, zobi ideāli. Šeit es gāju 2x, katru reizi maksājot £75, pie tam privāti un iznākums ne uz pusi tik labs kā Latvijā. Arī laika apstākłi šeit nav tie labākie, protams, ir siltāks kā Baltijas valstīs, bet łoti bieži pelēks un diezgan depresīvs.
Ganjau ir vēl kaut kas, bet šobrīd nenāk prātā.

Ļoti interesanta diskusija :) Būtu interesanti arī palasīt, kā jūs nokļuvāt līdz dzīvei tajā valstī, kur šobrīd atrodaties :)

Klaviatūra, kādas algas un dzīvošanas līmenis?

Neon, man arī vēstulīti! Gribētu maģistrantūrā mācīties Kanādā, tad nu mēģinu saprast tas ir reāli vai tikai tādā sapņu līmenī.

Esmu gados jauna (ap 22) meitene(sieviete), labāk patīk kā izklausās meitene un izskatoties es arī jaunāka, nereti man tā saka. Praktiski gan "jauna sieviete". :P Es labprāt gribētu ceļot - kur , tas var pamainīties no gadu uz gada - kas ienāk prātā (nav arī obligāti katru gadu kur aizceļot), bet tuvākajā laikā noteikti ne pārvākties uz citu valsti. Es jūtu un uzskatu, ka man ir jāpaliek te. Ir jau īsu momentu vilinājumi, bet tas pāriet un atnāk sajūta, ka te ir manas mājas! Par šo tēmu... mans skatījums uz lietām (varbūt ne tik naidīgi noskaņots), bet tomēr ir līdzīgs Ievas Brantes skatījumam, cik redzu. Esmu sajūsmā par viņas drosmi un entuziasmu kā Latvijas pilsoni un juridiskās pasaules pārstāvi! :) Par personīgo dzīvi - varbūt nedaudz par daudz viņa vēlas kaut ko pierādīt tagad saistībā ar skaudro pagātni, bet reizē es apbrīnoju arī viņas drosmi spēt tikt ārā no tāda purva. Ceru, ka arvien vairāk no "jaunajiem" šādi cilvēki parādīsies uz Latvijas skatuves.:)

Dzīvoju Anglijas rietumos.
Plusi - pirmkārt jau, angliska vide, bez daudz iebraucējiem, dzīvoju dārgā, Vecrīgas stila pilsētā un paldies Dievam, iebraucēji nevar ar savu minimālo algu te atłauties dzīvot.

Izklausās pēc Bath, ja nemaldos. Skaista pilsēta ar labu universitāti, tikai arī tūristu apjoms ir diezgan ievērojams.
Pats uzturos Cardiff uz gadu dēļ prakses. Pēc dzirdētā no kolēģa, laikapstākļi šajā reģionā nav labāki kā Skotijā un to var just salīdzinot ar dienvidiem. Pretstatā pilsētai kurā studēju, te ir krietni ievērojamāks restorānu, kafejnīcu klāsts un centrs kas nav ticis sabombardēts WW2 periodā. No otras puses neizmantoja piedāvātās iespējas socializēties, jo lielāko daļu sava laika pavadu ofisā vai ar draudzeni mājās.

NFS, nu skatoties ar ko salīdzina. Vidējā alga oficiāli bija kaut kas ap 3500€, bet vairums valsts saņem kaut ko ap 2000-2500€ (nesen pētīju tos skaitļus, tagad precīzi jau piemirsu). Helsinkos īres dzīvoklis 2 istabu, svaigi remontēts, maksā ap 1000-1200€, centrā par to cenu varbūt var mini 1 istabas dzīvoklīti dabūt, ja paveicas. Par "melnajiem" darbiem (apkopējas, viesmīles, pastnieki utml) maksā ap 10-12€/h.
Es pavisam noteikti nesūdzos par savas dzīves līmeni, Latvijā tādu diez vai sasniegtu.

Tik forši palasīt jūsu viedokļus un stāstus, un kaut mazliet, tā teikt, ieskatīties tajā, kā rit dzīve citās valstīs. :)

Būtu interesanti arī palasīt, kā jūs nokļuvāt līdz dzīvei tajā valstī, kur šobrīd atrodaties

Par sevi varu teikt, ka sākumā, nu jau pirms vairākiem gadiem, devos ciemos pie Krievijā dzīvojošajiem radiem, bet pēc tam, kad uzzināju, ka valstī ir man interesējošā studiju programma, kā arī tīri valodas ziņā būtu vieglāk (tolaik angliski runāju patiešām ļoti slikti, kamēr ar krievu valodu nebija problēmu), sāku interesēties par iespējām studēt. Studiju laikā iepazinos ar draugu, līdz ar to, pēc studiju beigšanas, pieņēmu lēmumu palikt, tā ka var teikt, ka manu lēmumu saistīt dzīvi ar šo valsti, ietekmēja attiecības. Ja nebūtu šīs attiecības, kas zina, kur dzīve būtu mani aizvedusi. Pati nekad nebūtu domājusi, ka nonākšu tieši šajā valstī, jo no mazotnes mans sapnis bija dzīvot vai nu Skandināvijas valstīs vai tieši pretēji - kādā saulainā dienvidu valstī. Kad vēl dzīvoju Latvijā, bieži pie sevis pukojos, ka nepatīk garās ziemas un lietus periodi, nemaz nenojaušot, ka beigu beigās dzīve atvedīs uz valsti, kur ziemas ir ļoti aukstas un garas, un līdz ar to man tas prasīja ilgu laiku, lai pierastu pie sūrajām ziemām un trakajiem mīnusiem. :D Tiesa gan, tieši ziemās ļoti mīlu ceļot pa valsti, jo dabasskati vietām ir tiešām elpu aizraujoši un braukšanā pa piesnigušu, šķietami nebeidzamu ceļu, kamēr fonā skan Ziemassvētku mūzika, arī ir kaut kas romantisks, tā ka maz pamazām esmu sākusi iemīlēt šejienes ziemas. :D :)

Es dzīvoju Itālijā! Ļoti patīk! Galvenie plusi - klimats un daba! Man ir gan kalni, gan jūras, gan ielejas! Plus vienmēr ir silts( reāli riebīgs laiks ir tikai 3 mēnešus gadā no decembra līdz martam). Dzīvoju lielā pilsēta kā vienmēr esmu velejusies( Latvijā man bija daudz par mazu). Milzīgs plus ir ēdiens un vīns

Dzīvoju Anglijā jau septiņus gadus. Pirmos divus gadus nodzīvoju valsts ziemeļos, tad pārcēlos uz Londonu. Jā, īres cenas ir kosmiskas un tas arī laikam ir vienīgais mīnuss, ko šeit saskatu.
Uz Latviju nedomāju pārcelties atpakaļ, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākošgad precos un mans līgavainis ir anglis. Nākotnē ir doma pārcelties un valsts dienvidiem, kur arī dzīvošana būtu lētāka. Lai gan dzīvojam diezgan tālu no paša centra, īrē un komunālajos tāpat atdodam lielāko algas daļu.
Jūtos šeit stabili, arī breksits neuztrauc, nākotnē domāju likt pilsonību, lai gan topošais vīrs uzskata, ka tā ir liekas naudas izšķiešana. Man laikam ir samērā paveicies, nekad neesmu izjutusi nicinošu attieksmi pret sevi tāpēc, ka esmu foreigner. Arī drauga ģimene pieņēma uzreiz, nekad nav izteikti kādi komentāri attiecībā pret mani.
Varu piekrist par NHS, visur pārsvarā mēģinās iegrūst paracetamolu un ej- staigā! Ja gribi kādas analīzes, gandrīz ar lamāšanos tas ir jāpieprasa no ārsta. Bet atkal pozitīvais - māsai te gadus 3 atpakaļ bija operācija un nevaru teikt nevienu sliktu vārdu - attieksme bija super, māsa netika atstāta novārtā, gultasveļa tika mainīta katru dienu, ēdināšana super un ārstu komunikācija ar ģimenes locekļiem arī uz visiem 100%
Pie laikapstākļiem jau esmu pieradusi, reizēm pietrūkst tāds kārtīgs sniegs. Bet nav arī tā, ka te lītu 24/7 un tiem nostāstiem par miglaino Londonu arī nepiekrītu. Viss te ir balansā.
Ēdiens no Latvijas nepietrūkst, ja ļoti sagribas, reizi pusgadā nopērku kefīru kādā poļu veikalā. Mamma sūta Latvijas labumus no sava dārza vismaz 2x gadā.
Tas tā ātrumā, kas nāk prāta. Interesanta diskusija. :-)

Dzivoju Turcija, dienvidos. Nekad muza nebutu domajusi, ka dzivosu Tr vai kada cita valsti. Atveda milestiba. Daudz plusu un minusu ari. Klimats, neskaitot nezeligi karstas vasaras apmierina. Nav nepartraukti pilosa deguna. Ziemas zem minus gradiem nav. Konkretu videjo algu nezinu, bet apmeram kaa LV varetu but. Videjais slanis parsvara dzivo taa, ka strada tikai virs. Un pamanas izdzivot ar tiem apmeram 500 eur menesi, bernu pabalstu nav. Normalas dzivesvietas cenas 200eur un uz augsu. Bet musu pilseta ir leeta. Dzivokli un majas irei ir nemeebeletas. Cilveki liekas dzivo apmerinati, kaut ari ne vienmer materialais stavoklis ir labs.neiespringst tik daudz uz materialam vertibam. Liels pluss ir leti augli un darzeni. Lielakie minusi ir liels daudzums neizglitotu cilveku, atkritumi un begli. Medicina lielas atskiribas neredzu. It kaa saka ka turki mil antibiotikas, bet taa kaa neeju pie arstiem pie katra sikuma, tad nezinu. Kopuma jutos labi. Iespejams gribetu dzivot cita ne tik karsta valsti vai vismaz Turcijas cita regiona. Un jaa Turcijas daba ir liela pluss- taa ir loti skaista.

Dzīvoju Rietumeiropā, ja kādai interesē konkrēta vieta, var uzrakstīt man privāti.
Aizbraucu no Latvijas vairāku apstākļu mudināta, bet galvenais apstāklis bija prestiža izglītība, kuru Latvijā iegūt vienkārši nevarētu. Šobrīd strādāju posgraduate studentu apmācībā, esmu otrajā pusē savam doktora grādam.
Kas patīk- sakārtotā vide (normāli ceļi, uz ielām neklaiņo dzīvnieki, pensionāri saņem normālas pensijas utt.), internacionālā vide, algas, cilvēku atvērtie uzskati, iespēja satikt daudzus tiešām gudrus cilvēkus, iespēja būt vienā vidē ar tiešām fantastiskiem cilvēkiem, tajā skaitā Nobela prēmijas ieguvējiem. Patīk vīriešu attieksme pret sievietēm un tas, ka sievietes sevi te vairāk ciena, nevis uzņemas kalpones lomu attiecībā kā tas bieži ir Latvijā. Patīk, ka viegli un ērti pieejams vegāns ēdiens.
Nepatīk- vietējo nolaidīgā attieksme pret sevi (liekais svars, ģērbšanās 'stils'), uzvedības kultūra (tas, ka teātrī gremo čipus, velk nost kurpes, atstāj atkritumus), laika apstākļi (bet patīk labāk nekā Latvijas mīnusi). Protams, arī karjeras izaugsme te nav tāda kā Latvijā, nav visi 25 gados 'galvenie menedžeri', bet mani tas netraucē, jo Latvijas sistēma liekas absurda.

Dzīvoju Krievijā, St. Pēterburgā. Pārcēlos studiju un ģimenes dēļ, liels radu pulks dzīvo Pleskavā. ieguvu maģistru, atradu darbu savā specialitātē, darbā iepazinos ar savu vīru. Biju domājusi atgriezties Latvijā, bet tā kā esmu ieprecējusies Krievijā, tad plāni ir mainīti. Šobrīd gan dzīvojam jau gandrīz trešo gadu Indonēzijā, nu jau apnicis :D
Krievijai mīnusu daudz, te vietas nepietiks, bet visvairāk acīs graužas korupcija, PSRS laika paliekas un nelaipnība no cilvēku puses. Es pat teiktu rupja attieksme, kaut vai apkalpošanas sfērā.. ļoti patīk tā īstenā krieviskā mentalitāte, ļoti mājīga un patīkama. Problemātisku cilvēku daudz, bet sirsnīgu un ļoti atvērtu cilvēku arī netrūkst. :) Nav tas latviskais kūtrums. :D

Dzivoju Italija, konkretak Milana. Esmu jau seit, ka rakstijusi, ka Latvija nekad isti nejutos ka majas un, kad pirmo reizi ierados Italijas dienviedos, sapratu, ka esmu atradusi savu vietu uz zemes.
Mani parsteidz un aizrauj ikdienas ritms, kulturas sajaukums un vietejo mentalitate. Aizejot vakarinas pie vietejiem iedzivotajiem, rodas sajuta, ka esi kino. Man loti patik fakts, ka te visi posas ka uz modes skati, pat tad, ja iet brokastis uz vietejo cafe, lidz ar to pasai gribas puceties un krasoties. Latvija man biezi vien pietruka pasakumi, kur uzvilkt kadu vakarkleitu, tacu seit to var uz katru otro restoranu. Milana varbut ari nav pati skaistaka pilseta, tacu vidusjura un mazie ciematini ir tikai dazu stundu attaluma, lidz ar to lieliski brivdienu galamerki. Savukart iespeju un ritma zina, nespeju iedomaties labaku vietu.. dazreiz es vel aizvien nespeju noticet, ka man ir ta iespeja te dzivot, nu un protams, klimats, ediens un vins, ka jau te mineja (lai gan tas var but ari minus, ja nav ta labaka vielmaina :D). Japiemin, ka no sejienes var aizlidot jebkur par loti draudzigam cenam.. Esmu biju Lisabona, Parize, Londona un Madride un biletes nekad nav bijusas dargakas par 100 eiro ar lielajiem cemodaniem.
Neuzskatu, ka Italija ir laimes zeme, kur viss ir lieliski sakartots, pabalstu sistema un birokratija var konkuret ar Latviju. Cik esmu dzirdejusi no vietejiem, nav viegli atrast darbu, ipasi mazajas pilsetas, bet es ticu, ka katrs ir savs laimes kalejs un valsij ar to mazs sakars. Visvairak riebjas brauksanas kultura un sastregumi, Milana parsvara parvietojos ar metro laika taupisanas nolukos. Latvija vispar sabidrisko neizmantoju, bet seit braukt ar masinu ir tiras sausmas. Ari cenas ir augstas, bet butiba mans dzives limenis nav mainijies salidzinot ar manu dzivi Latvija, protams, ienakumi ir lielaki, bet ari izdevumi aug. Mazliet zel, ka Latvija ir nekustamais ipasums, kamer seit irets dzivoklis, bet acimredzot nevar visu uzreiz un tie tikai tadi dzives sikumi.
Interesanti palasit par citiem, bet nekas mani ta neiedvesmo ka si zeme. :-)

Ja naktos parvakties, tad neiebilstu vecumdienas pavadit kada maza Italijas piejuras ciemata.