Dzīve ārzemēs vai tepat Latvijā?

Gribētu padzīvot kādā lielākā valstī/pilsētā. Man derētu Krievija, Baltkrievija, Vācija, Nīderlande, Šveice, Austrija un t.t.
Jā, Latvijā ir ērti, mierīgi, bet ilgtermiņā ar to ir par maz. Ņēmot vērā demogrāfisko situāciju un problēmas valstī neticu ka nākotnē te viss būs "bumbās". Jau tagad ir problēmas ar medicīnas personālu/ārstiem un ar laiku šī situācija tikai pasliktināsies, tēpēc man ir aizdomas ka pēc 10 gadiem rindas pie ārstiem būs garākas, nekā padomju laika veikalos. Jau tagad daudzās Latvijas pilsētās nav ārstu-speciālistu. Tas pats stāsts ir ar skolotājiem un pasniedzējiem, policijas darbiniekiem un t.t. Un protams ārzemēs, ja cilvēks ir "paklupis", tad viņam valsts pados roku. Latvijā, ja cilvēks "klūp", tad valsts viņam priekšā piliek kāju un tad kad cilvēks ir gar zemi, tad "bonusā" vēl iegāž pa pauri ar visu spēku.

Pagaidām vēl esmu Latvijā, bet aizvien biežāk mūsmājās pavīd tēma par pārcelšanos uz citu valsti. Patriote neesmu, tāpēc ja būs jāpārceļas, tad raudāšu ne jau pēc Latvijas, bet gan aiz bailēm un neziņas - tur tomēr viss svešs un citādāks...

Ā, un ja par sapņu zemi - tad mani "uzrunā" Skandināvija - tie akmeņi, fjordi -ehh, laikam tak senčos man vikingi bijuši. Tur varu dzīvot mēnešiem un atpakaļ nemaz nevelk. UK, Īrija - tur varu paciemoties, bet nedēļa jau man ir par daudz, nepatīk. Dienvidzemes - ok, jā, patīk, bet arī tikai kā atpūtas vietas. Nezinu, kā es spētu dzīvot un strādāt, piemēram, Spānijā:)

Esmu dzīvojusi Ārzemēs ilgus gadus.
Manuprāt, tas atkarīgs no cilvēka, kā viņš visu uztver,kā adaptējas. Cik pats ir atvērts visam jaunajam. Par cik, es adaptējos ātri, es pat nedomāju, vai esmu tur ciemiņš.. vai kas cits, es vienkārši baudu savu ikdienu, daru ikdienišķas lietas.
Es ilgi domāju, bet nu, izsecināju,kad Latvija mani nevilina. Jā, lielu lomu spēlē visa šī sistēma valsts, bet arī paši cilvēki, nomāktās sejas. Tā nu tas ir, diemžēl.
Varu pat piekrist, es nejūtos Latvijā īsti kā mājās... kā ''savējā''!

Dzīvoju Latvijā un pārcelties netaisos. Man ļoti patīk ceļot, un reizēm šķiet, ka varētu pamest visu un palikt tur, kur siltāk un skaistāk, un labāk, taču katru reizi nosēžoties Rīgas lidostā saprotu, ka te esmu piedzimusi, uzaugusi un ka šīs ir manas īstās mājas. :-)

Štanka komentārs desmitniekā. Latvija ir laba vieta tiem, kas māk kruķīties un ir apveltīti ar asu prātu vai iemanījušies sadabūt vērtīgus kontaktus, kādu ir mazākums. Parastam vidējam cilvēkam tāda parasta eksistence vien sanāk, kur paši max griesti aprobežojas ar klasisko "ceļojums 1x gadā uz Lietuvu" un 15 gadus vecs audi. Nemaz nerunājot par drausmīgo klimatu, primitīvo dabu, mūžīgi nomāktajiem cilvēkiem un zemo līmeni valsts nozīmīgākajās struktūrās.

Esmu Latvijā, un palikšu līdz pabeigšu studijas. Tālāk metu acis uz mūsu kaimiņvalsti, kur varētu turpināt studijas vai kaut ko citu pastudēt, un to izmantot kā iemeslu lai pārvāktos. Lai gan Latvija ir sirdij tuva un mīļa, ik pa brīdim uzpeld kas tāds, kas liek rokām nolaisties. Un no tās pašas kaimiņvalsts dzirdu radu, draugu un paziņu stāstus, ka viņiem notiek tieši pretējais, tiek ieviests kaut kas jauns, kas liek valstij izskatīties kā sapņu zemei. Protams, arī viņa sūdzas ka viss nav ideāli, viņu politiķi negodīgi utt, bet pat viņu "re, mums arī nav tik spoži" stāsti nobāl uz Latvijas fona. Un tā kā tas ir te pat blakus, nekādu lielo kultūršoku gan jau neizjustu.
Bet domāju, ka ilgtermiņā tā nevarētu. Jā, paceļot, padzīvot kaut kur citur, pamainīt vidi, iegūt pieredzi. Bet beigu beigās tomēr domāju par Latviju. Bet kas to lai zin, kamēr citur neesmu padzīvojusi, grūti jau spriest.

Varbūt varam pateikt, kurās valstīs atrodaties un kā iedzīvojāties? Pašlaik manas iespējas ir UK, jo man tur ir radi, taču nezinu īsti vai tā būtu valsts, kurā varētu dzīvot. Vēl plānoju brīvprātīgajā darbā kaut kādā valstī pastrādāt un tad varbūt varētu palikt.

Aizbraucu pirms vairāk nekā 10 gadiem studiju dēļ, paliku dzīvot mīlas dēļ, šovasar apprecējos :-)
Esmu dzīvojusi trīs dažādās valstīs, šobrīd Somijā. Mani viss apmierina. Pēc Latvijas nemaz neilgojos, kaut katru gadu aizbraucu ciemos, pārāk drūmi es tur jūtos.. ļoti pierasts pie ārzemēm jau.

Zināt, pats labākais .. daudzas min ka Lv nearko nesaista, nekad nevēlas dzīvot Lv, valoda nesaista, kultūra arī, cilvēki nepatīk utt.. bet taipašā laikā regulāri uzturas Latviešu forumā.
Tas ir līdzīgi kā daži Lv aizbraucēji bieži stāsta cik tur ;ārzemēs labi iet, cik viss forši un visma nauda pietiek. Bet taipašā laikā daudzi dzīvo koju tipa istabiņās (tas ir švakāks miteklis par ~90% Lv iedzīvotāju), nevar atļauties tiur ārzemēs salabot zobus un brauc uz Lv to darīt, nereti nevar atļauties ik ned''elas nogali tā normāli atlaist jo viss tur tik dārgs, sūdzsa ka UK nemitīgi apmācies un saule daudz mazāk utt....

Pirlo labs salīdzinājums :-D
Bet es gan domāju, ka tās, kuras ārzemēs ļoti ilgi jau dzīvo, vienkārši tā JŪTĀS un nekas slikts tjaā nav, nesaista, nesaista, tāda dzīve :-D

Pirlo, nu gan salīdzināji!(t) Tas, ka nesaista kultūra vai valoda un kas tur vēl, nenozīmē, ka tas viss ir svešs un nezināms. Zinu valodu, zinu kultūru, kāpēc nevar piedalīties forumā? Es piedalos arī krievvalodīgā forumā un man ir interešu grupas arī angļu valodā soc.tīkos. Kāds te sakars ar konkrēto dzīvesvietu?..

Atgādināja, zinu vienu, kura regulāri brauc atpakaļ tieši visas veselības lietas kārtot. :D
Bet par to, ka tik ļoti uzturas lv forumā, tā gan interesanta doma.

Dzīvoju ārzemēs, ir dubultpilsonība. Aizbraucu, jo Latvijā savā profesijā nopelnīt iztiku nevarēju. Par tādu algu varēju tikai vilkt dzīvību, bez izaugsmes iespējām. Te ir lielākas iespējas profesijā, lētāka dzīve un vienkāršāki likumi. Cilvēkiem neatņem pēdējos grašus.
Vai man te patīk? Jā un nē. Esmu materiāli nodrošināta, ziemā nav sniega un nav auksti, bet kultūras atšķirības ir ļoti lielas, mēdz pietrūkt Latvijas draugi un Latvijas ēdieni. Domāju, ka sapelnīšu vecumdienām un atgriezīšos Latvijā, paņemšu kaķīti un draudzīgi dzīvosim. Tas ir mans sapnis.

Labi, es diezgan tā primitīvi uzrakstīju, jo tēma par ārzemēm tiek malta tik uz riņķi un katram ir savs viedoklis, cik ir labi vai slikti.
Te būs tikai mans subjektīvais viedoklis, ja kāds kaut kur saskata sevi, lūdzu neņemt ļaunā.
Jā ārzemes nav medusmaize, un ja Tu esi sēdējis ar pliku pakaļu Latvijā, tad visticamāk ar pliku pakaļu sēdēsi ārpus. Ja cilvēkam nav lielu mērķu un viņu apmierina tas pats primitīvākais, strādāt vienkāršu darbu, tad viņš to darīs jebkur. Un jā, var tikai ar smīnu noskatīties, kad ir, kas dzīvo kopmītņu variantā,sakrāj naudu,atbrauc uz Lv uzšiko un, tad brauc atpakaļ kā siļķe bundžā dzīvot un pārējie domā, jā vot ārzemēs tur ir dzīve, redz kā var sapelnīt naudu un labi dzīvot.Bet kāda ir realitāte? Nu neesmu dzirdējusi, ka kādu tas apmierinātu.Un bezmērķīgi eksistēt, to tu vari darīt arī savā valstī.
Lai brauktu prom ir jābūt saviem mērķiem, tad var izsistiess-ārzemes tam paver plašākas iespējas.
Karjera, darbs jā tas ir forši,tā dzīve iekārtota, lai mēs sekotu monētām un papīrīšiem, bet vai tavs tev līdz galam liks justies laimīgam?
Es gribu, lai mani bērni aug tur, kur esmu augusi es, es gribu, lai aug kopā ar saviem brālēniem, māsīcām, lai pavada vasaru ar omītēm un opīšiem, lai izbauda bērnību skrienot pa laukiem, nevis sēžot iespiestam savā istabā vai klaiņojot pa ielām(šeit bērniem nav pat tāda pagalma, kur bumbu uzspēlēt). Es ļoti ceru, ka izdosies tas ko esmu ieplānojusi un atgriežoties ,palīdzētu celt Lv ekonomiku, bet līdz tam vel tāls ceļš ejams.
Vēl viena lieta, ko esmu ievērojusi ir tā lielā negativitāte Latvietim pret Latvieti, nu nedot Dievs, ka viņam ies labāk nekā man, ārzemēs dzīvojot viņš to nepieļaus. Ir bijusi pieredze strādāt vienu pakāpi zemāk par latvieti, nu nekad vairs. Vēl visas tās sarunas tikai par materiālām lietām, ka beigās labāk kontaktējies ar cittautieti, nevis satikto latvieti. Liekas, kā aizbrauc uz ārzemēm tā kaut kas nokļiņī un cilvēks izmainās.
Man īstenībā skumji, ka mēs visi esam izmētāti pa visām pasaules malām, un ir tādi, kas grib braukt atpaķaļ, bet viņi gaida, kad Lv pēķšņi būs zāle zaļāka, vai arī ir tie patrioti, kas sēž Lv, sūdzās, bet lietas labā arī neko nedara. Neko nedarot, arī nekas nenotiks.

Es šobrīd mācos spāņu valodu un gribu aizbraukt EBD uz Spāniju uz pusgadu, jo uzskatu, ka man ir jāmācās vēl viena valoda.
Ir bijušas domas par aizbraukšanu prom, bet vienmēr atrodu kaut ko, kas mani notur te.

Esmu niderlande jau 6 menesus un loti so valsti esmu iemilejusi. Tiesam so vietu varu saukt par maajam. Runaajot par LV tikai gimene reali pietrukst. Valsts kaa taada ar savu muzigo depresijas slieksni un muzam neapmierinatajiem cilvekiem nepietrukst. Nejutos seit kaa imigrants. Man ir daudz draugi seit un esmu prieciga in pateiciga par siem cilvekiem. Ari svesi cillveki biezi sveicieni. Gadas is kaads uzjautaa man celu. Kaut kaada iemesla del uzskata ka esmu dutch..vienigi agenturas maja nepatik ipasi dzivot. Gribu in uzskata ka ar labu anglu valodu in paraeli ja perfekti iemacijos dutch man ir vairak varetu valaa lai nebutu jastraada fabrikaas ar poliem

-Brauc kur vēlies, no saviem tarakāniem neaizbēgt.

Esmu nedaudz neizpratnē. Ja

No LV pietrūkst tikai vecāki, ne valsts, ne valoda, ne kas cits

", ko tad Tu rītā vakarā sēdi latviešu forumā?

Jo latvietim vieniga iespeja ir dzivot UK, dalit dzivoklus ar 10 cilvekiem, stradat rupnicas un braukt uz Latviju, lai pasikotu. :D Es saprotu, ka mums katram ir savs skata punkts, bet dazreiz butu verigi paintreseties ari arpus savam robezam, tad nebutu tik daudz naidigu izteikumu.