Lāsts

Slikto piesaista, ja pie tā pieķeras un domā par to. Tāpēc - nedomā, netici un viss būs labi!

Runa iet par visu manu ģimeni,vienas vienīgās nelaimes.

Nē, visā LV atradīsi labi,ja vienu cilvēku, kas būtu spējīgs uzlikt lāstu.... visas kaiminju sāls kaisīšanas pie durvīm- nekas nopietns nav, un neko neietekmē. Viss ir savā galvā

Visticamāk viss ir meklējams un skaidrojams jūsu darbībās, rīcībās, pieņemtajos lēmumos, seku apzināšanās un to likvidēšana. Tāpat reaģēšana uz visu jums tur notiekošo.

Viena mana paziņa regulāri liek foto pa kapiem.
Tur liek līdzi, kad rok zemē dzīvo cilvēku foto.

Es tā stāstu pasen dzirdēju. Pat vairs neatceros, kas man to stāstīja.
Čangalienē uzmet uz mājas jumta olu un visa māja nomirst!!!

Tādām muļķībām neticu.

Ticu nolādēšanai,bet lāstu uzlikt ar ir jāmāk, kurš katrs to neizdarīs. Visbiežāk cilvēki paši sev izdomā lāstus, dzīvē kādu brīdi neiet kā gribētos - viss, tātad lāsts.

Skatoties šo gadu,ļoti,ļoooti daudz kas noticis.
Un te jau vairs nav par suņa nomiršanu tik.

Tad skaties uz savu rīcību, kàpèc tas viss notiek! Làstu visvieglàk ir uzlikt sev ar savàm iedomàm.
Cilvèks īsti nemeklè darbu- sūdzas ka làsts uzlikts naudas nav, darba nav- bet patiesībà ar to làstu tikai attaisno savu nekà nedarīšanu.
Nomirst suns- vecums? Nepareiza barība, režīms? Nopirkts jau slims? Potes dàrgas, var iztikt bez.... bet nomirst noteikti no làsta....nevis no cilvèka neizdarības.... utt
.
Neattaisno ar làstiem savas klūdas...

Ne,ne.
Norauta ķermeņa daļa,autoavārija,bērnam pataliģoja.
Tā ir sakritība ka viss ir galvā?un tāpēc šitā notiek?

Tā ir dzīve... diemžēl tādas lietas notiek, un jo vairāk tu domā, ka lasts, jo mazāk tu spēsi mainīt uz labo pusi - jo - ko tad es, tas taču lāsts

Dzive nav vieni prieki, bet ari bedas likstas un neveiksmes.Labakie specigaie tiek pari un solo talak....vajakie mekle mierinajumu lastos...
http://jauns.lv/raksts/sievietem/251263-parsteidzosi-atklata-intervija-ratinkresls-nebut-nav-skarbakais-kas-noticis-ar-paraolimpieti-dianu-dadziti Luk aks ir skarba dzive bet s sievieti tas nesalauza...

Patēvs nogalina māti Diānas acu priekšā
Diāna mammu zaudēja septiņu gadu vecumā. „Viņu dzīvoklī manā acu priekšā nosita šis vīrietis, ar kuru viņa dzīvoja kopā. To visu es savām acīm redzēju... Tas notika mūsu vienistabas dzīvoklī. Viņš mammu spārdīja ar kājām un sita ar rokām tik ilgi, kamēr nosita,” neslēpj sportiste.

Māsa nokļūst ratiņkrēslā
Piecus gadus pēc mātes zaudējuma liktenis turpināja Diānu sist, atkal mērķējot pa pašiem tuvākajiem. Diānas māsa Daiga Dadzīte (tagad Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente), kura pēc mammas nāves bija uzņēmusies rūpes par Diānu, cieta autoavārijā, un gūto traumu dēļ dzīvi viņai nācās turpināt ratiņkrēslā.

nu tur viss stasts jalasa...

Ne,ne.
Norauta ķermeņa daļa,autoavārija,bērnam pataliģoja.
Tā ir sakritība ka viss ir galvā?un tāpēc šitā notiek?

Tā diemžēl šajā pasaulē notiek.

Agrāk, kad dzīvoju citā dzīvesvietā, kaimiņienei pie dzīvokļa durvīm uz paklājiņa regulāri kāds bēra sāli. Viņa pēc tam to sāli dusmīgi slaucīja uz liekšķeres, laistīja pa gaisu ūdeni un teica, ka tā noteikti esot viņas dzīvesbiedra bijusī. Ticu, ka tā arī varēja būt, bet noteikti tā bijusī bija uzķērusies uz kādas kaktu zīlnieces, kura par normālu summiņu pārdeva parastu, taču it kā "nolādētu" sāli.
Visiem gadās melnās dienas, periodi, citiem pat nelāgi ilgstošās ķēdēs, bet tādiem lāstiem neticu, jo negribu ticēt.

Kāds laikam par daudz saskatījies ekstrasensu cīņas.

Laikam jau īsti nevietā,bet cik atceros Aņčukiņš_ ir stāvoklī, tad vai par to patoloģiju bērnam ir domāts,par to ko gaida tagad??

Ja,nebūs tur nekas.Laikam nav lemts,es tak ar trako nama biju,ka jau te daudzas teica man smadzeņu nav un dzīvojos uz mātes,drauga kārkliem .Taka,ja tā,tas ir.

Gaidu tās ''raganiņas'' komentāru.
Bet nopietni, kāds vēl lāsts? Es negribu teikt, ka viss ved uz to, bet dzīve nav muļķe, ja tas atkal nav trollīgs gājiens. Dzīvē notiek briesmīgas lietas, kuras vienkārši notiek, kurām jātiek pāri. Un tās nenotiek tāpēc, ka mistiski kāds kaut ko ir uzlicis lāsta veidā, bet tāpēc, ka dzīve tā rit. Līdz liek atdurties pret ko tik sāpīgu, lai cilvēkam atvērtos acis un viņš redzētu, ko ir darījis pats, ko citi, ko ir domājis vai tieši vispār nav izmantojis šo ķermeņa orgānu vai nav zinājis, kā to pielietot, redzot cēloņus, sekas, rezultātu kaut kam. Tālāk ir iespēja pašam mainīt to, kā dzīvo pasaulē un kā attiecas uz šo doto iespēju, jo smagi notikumi lauž, laiks tek, kas dod iespēju saprast to, ko varbūt jau bija jāsaprot sen.