Jūrnieku draudzenes/sievas :)

Visbiežāk tie stāsti nav visai veiksmīgi. Dāmītes aiz gara laika mājās sēžot, sāk krāpt, jo nu kaut kam jau tas sapucētais smukums ir jāparāda. Un pat ne dāmītei jābūt.. vienkārši tādai, kas kājstarpi savākt nespēj.. Vēl absurds gadījums ir zināms, kad dāmīte izdomāja, ka attiecības jāpārtrauc (protams, māju piešķirot viņai), jo redzies, bērns vairs tēvu neatpazīst. Jopcik! Kad precējās un dzemdēja, tad bija štrunts, ka vīrs/tēvs jūrnieks, jo laba dzīve spīdēja, bet, kad uzrodas kāds ikdienas jestrulis tuvumā, tad visādi argumenti sāk birt.

Jopcik! Kad precējās un dzemdēja, tad bija štrunts, ka vīrs/tēvs jūrnieks, jo laba dzīve spīdējA

Nevar jau nākotni vienmēr paredzēt.. varbūt sakumā šāds attiecību modelis apmierināja, bet ar laiku diskomforts bija pārāk liels.. man jau šķiet labāk šķirties nekā mēģināt spēlēt laimīgo ģimeni ar vīrieti, kuru nemīl :)

Jā, protams, bet tad jau var arī pateikt, ka ir uzradies cits, nevis stāstus no sērijas "meita tēvu vairs nepazīst dēļ ilgās prombūtnes", lai šķiršanās ieguvums būtu finansiāli izdevīgāks..

Es esmu jūrnieka bērns, dāmītei gara laika mājās sēdēt un skaistumu tjūnēt nebija, jo bija pilnas slodzes darbs un bērni, kas jāaudzina.

No otras puses... jūrnieks ir ilgu laiku projām.. tāpat viņa bērns mājā dzīvos..

Man viens draugs ir jūrnieks. Nespēju pat iedomāties, kā viņam ies privātajā dzīvē, jo projām ir 4-6 mēnešus, mājās padzīvo mēnesi vai divus un tad atkal projām. Un tā visu laiku... Mums, kā draugiem, jau nešķiet forši, ka tik reti viņu satiekam... Ko tad teiks viņa draudzene, kad tāda būs? (t)

Vot vienmēr esmu domājusi, ka ar tādu profesiju nesadzīvotu....pfu pfu pfu, cerams, ka tieši tādu nesatikšu :D man tas būtu pārāk grūti. Bet gan jau cilvēkam, kuram patīk daudz laika pavadīt vienatnē, tieši šāds attiecību modelis būtu ok :)

Varbūt tas būtu īstais variants man, patiesībā. :D Nevar jau zināt, bet tā teorētiski dažreiz liekas, ka man būtu gandrīz nereāli sadzīvot ar vīrieti ikdienā zem viena jumta, a te tāds paciemošanās variants, plus katra reize, kad atgriežas drošvien ir WOOW, neapnīk, strīdi par ikdienas lietām atkrīt. :D Nu nezinu, gan jau man nav taisnība un nejēdzu ko runāju šobrīd, vnk mirkļa domas tādas uznāca aizdomājoties...

Ja man būtu tāds draugs, šķiet, es nekrāptu, jo protu sevi turēt grožos un varu vispār noskaņoties par seksu iiilgi nedomāt. Pēdējā laikā mani tas vispār neinteresē. (Ja reiz nav ar īsto un vienīgo un tā uz 100%, ūberskaisti utt) ;) Uztrauktos, gan noteikti par viņu es, esot diezgan greizsirdīga un aizdomīga. :D Tur varētu būt problēma!:-P

Draudzējos ar jūrnieku.
Tā arī bija: 3-4 mēnešus projām, augstākais 1,5-2 mājās. Tur daudz kas atkarīgs bija no līguma ar konkrēto firmu. Bieži vien šis mans draugs pat piekrita būt 6 mēnešus projām labās algas dēļ. Bieži gaidīju ātrāk mājās,bet tad man pasaka-es te vēl kādu 1-2 mēnešus ilgāk pastrādāšu. Tad ir tāds kā belziens ar bomi pa pieri. Darba ilgums bija nekontrolējams.
Katra tikšanās protams bija kā iemīlēšanās no jauna(l) tas viss bija neaprakstāmi, šķirties ne mirkli negribējās! katrs pieskāriens un skūpsts bija vēl īpašāks, nerunājot par visu pārējo(s) atzīšos,ka citreiz pat sanāca darba vadītājai sameloties,ka nebūšu darbā,lai tikai ilgāk būtu ar draugu kopā (tiesa-tas bija loti reti, max 2x!!!).
Jā,varēju sagaidīt,kad brauks mājās - bija mums katru vakaru sarakstes, sazinājāmies visu laiku. Nepaspējām ne mirkli atsvešināties! Sapratām uz ko ejam.
Protams,attiecības beidzās. Beigās puisis gribēja vairāk un uz sitiena, ja viņam ir ilgāk brīvs, tad vajag šito, to un vēl sazina ko (ieskaitot manu pārcelšanos uz citu pilsētu, jauna darba meklējumi, kas tajā brīdī nebija tik viegli).
Nebija mums pa ceļam.
Iespējams,ja būtu mums kopīga ģimene (labi,ka viena īpaši vētrainā reize bija ar negatīvu rezultātu) un dzīvotu kopā,varbūt teiktu ko citu. Nezinu.
Otrreiz vai būtu ar jūrnieku kopā? Atbilde - visdrīzākais, ka nē!

Nu man draugs mājās ir 2 nēdeļas 3 mēnešos.Ok,ir grūti.Bet katru dienu sarakstamies/runājam pa Skype.Vienkārši es nesēžu 4 sienās,mācos,strādāju un man nav laika visu dienu domāt-krāpj vai nekrāpj:-D

Draudzenei vīrs ir jūrnieks - 3 mēnešus jūrā un 3 mēnešus te.. Kad ir LV, tad ļoti palīdz ar bērnu, burtiski 80% laika pavada ar viņu, sievu laiž brīvsolī un atbalsta. Kā vienmēr saka draudzene - labāk lai vīrs jūrnieks un pelna ļoti labi, nekā katru dienu blakus, bet dzīvo no mutes rokā (šo lūdzu nepārprast, nav viņa golddigere vai nesaka, ka LV nevar pelnīt).. bet tāda tā situācija bija no paša sākuma, viņa bija tam gatava un nebija nekādu rozā ilūziju par topošā vīra profesiju.

Es arī uzskatu, ka šāds attiecību modelis man būtu ļoti piemērots! Labprāt iepazītos ar jūrnieku, ticu ka kā jau iepriekš Feisiņa teica - sajūtas vienkārši wow (l)

Man ir paziņu lokā viena ģimene, kur vīrs ir jūrnieks. Pirms gada piedzima otrs bērns ( vīrs dzemdību laikā bija jūrā, savu mazo ieraudzīja tikai pec 3 nedēļām). Kad viņš atbrauc mājas un padzīvo te kādas 2 nedēļas, tad saka, ka ja nebūtu jūrnieks, tad ar sievu jau būtu izšķīries droši vien :-D Tas laikam jau tāds pieradums, abi apmierināti. Zinu, ka arī komunicē katru dienu viens ar otru. Sievai nav laika par sānsoļiem domāt, strāda un audzina mazos. Es tā laikam nevarētu. Īpaši, ja ar vīru esam abi tādi, kam ļoti nepieciešams būt kopā bieži.

Laikam jau viss atkarīgs no konkrētajiem cilvēkiem. Zinu divus tādus pārus. Vienā jūrnieciņš, trīs bērnu tēvs, laida pa kreisi katrā braucienā un aizrāvās ar azartspēlēm. Pēc 15 gadu laulības izšķīrās, tieši neuzticības dēļ. Otrajā pārī dāmītei palika garlaicīgi gaidīt, un viņa uzsāka citas attiecības. Jūrnieks par to uzzināja pēc diviem mēnešiem, kad pārradās mājās. Pašķīrās uz pāris mēnešiem, bet tagad atkal ir kopā. Čalis ir tāds ģimenisks, un man liekās, ka viņam nav īsti laiks te LV meklēt citu sievieti, pārāk maz viņš ir mājās, tāpēc turas pie pārbaudītām vērtībām :-D

Par tām krāpšanām... domāju, ka tās, kuras krāpj, krāptu pat tad, ja dzīvotu visu laiku uz vietas, tas nav nekāds šķērslis.
Man laikam būtu grūti attiecībās, kur tik ilgi neredz viens otru, attiecības no attāluma arī nesaprotu, bet nu citiem tas strādā.

bet dzīvo no mutes rokā

Man rados ir divas ģimenes, kurās ir vīri - jūrnieki, varbūt sakritība, bet grūti iztēloties mīlošākas attiecības, tiešām ļoti harmoniskas attiecības ģimenē un liela cieņa vienam pret otru. Garā prombūtnē viens otru ļoti novērtē. Pašai šāda pieredze nav bijusi, bet domāju, ka man patiktu, jo es šausmīgi neciešu rutīnu. Pats sliktākais kas var būt, ir atnākt mājās un katru vakaru sēdēt ar vīru pie TV/PC. Tā jau cenšos izdomāt visādas izklaides, šodien tur, rīt tur, šodien abi kopā ar suni uz parku, rīt viens no mums, lai nav tā nenormālā rutīna. Kad jau katru vakaru tiek teiktas vienas un tās pašas frāzes. Tā kā man patīk pavadīt laiku pašai ar sevi, būtu OK.
Par to krāpšanu - ziniet, esmu pārliecināta, ka tas ir tāds cilvēku tips. Ja gribas krāpt, ir tas azarts un adrenalīns, mednieces instinkts, krāps arī vīru, kas strādā 9-17, jo vienkārši... daba tāda, gribas tās pārmaiņas.

Daenerys1 - jauki lasīt par pozitīviem piemēriem! :)
Es prātoju, vai šeit ir jūrnieku draudzenes/sievas, kuras labprāt savā starpā sazinātos, lai atbalstītu viena otru? Šķiet, dalīšanās ar kopīgu pieredzi, pārdzīvojumu, jūtot, ka pārējās saprot situāciju, varētu būt jauks uzmundrinājums gaidīšanas laikā. Varbūt kād ir ieinteresēta? :)

Atvainojos - *kāda :)