Tām, kam bijusi neplānota grūtniecība

http://cosmo.lv/profils/Naktsnomodaa/forum/ trololo trololo
bet ceri ka kada atzisies ka neplanots? Visam tikai planotie, nezinaji vai:-D:-D:-D:-D:-D:-D

Varbūt vajag paskatīties uz situāciju lielākā bildē, ne tā, ko tas tev nozīmē tieši šobrīd/šodien.. kā tu sevi redzi pēc gadiem 3..,5.. Tad “neplānotā grutniecība” jau būtu tava ģimene, kā tu sevi redzi tad?
Tas dažreiz palīdz, īpaši, ja ir šaubas par kaut ko..

Rīdziniece, Tev neapnīk visus, kas uzdod savu pirmo jautājumu, saukt par troļļiem? Paskaties, kurā virzienā aizies diskusija un tad bauro.
Par tēmu - biju galīgi apjukusi. Pirmās dienas pa galvu malās tikai jautājums "Ko tagad tālāk?", līdz atmodās loģika - izvērtēt savas iespējas audzināt bērnu (Ne tik daudz par to, vai man šodien tam ir nauda, bet, vai man pietiek sajēgas, kur vērsties pēc palīdzības, ja tās naudas pēkšņi vairs nebūs), un tad informēt bērna tēvu, paskatīties, ko viņš par to domā.

Patrauktais ja? Un ko tevs saka?

Kādi ir iemesli kāpēc Tu negribi?

Vai tiešām sievietes, kurām ir intīmā dzīve, kaut kur smadzeņu kaktiņā tomēr nepatur domu, ka var palikt stāvoklī?... Un attiecīgi, ja tāda doma pastāv, tad ir arī sen jau zinām, ko darīs, ja... Tad nu nevar uzskatīt, ka viss noticis tā pavisam, pavisam neplānoti... Ko darīt? Nu, ja vecums nav gluži 16 gadi, darbs ir un jumts virs galvas ir - neredzu iemeslus nedzemdēt bērnu. Pat tad, ja kaut kas no šī īsā saraksta nav uz doto brīdi - jāizvērtē citas altenatīvas. Jebkurā gadījumā - aborta attaisnojums manā izpratnē būtu vai nu pavisam agrs vecums (pusaudze vai mazāk pat) vai nu slimības, vai kāds nu tiešām traks gadījums ar pilnīgu un totālu bezizeju. Visi citi gadījumi - tas ir sievietes vājums un glupība, ja viņa izvēlas bērnu abortēt. Taču, protams, bērnu var arī vnk negribēt. Tikai tad ir divas puses šim - negrib vispār nekad mūžā, vai negrib tieši tagad. Pirmajā gadījumā - tā ir izvēle, otrajā gadījumā, drīzāk vnk cilvēks par to nopietni nav domājis, un domas var mainīties atkarībā no garastāvokļa, taču, ja abortu taisa garastāvokļa ietekmē - tas vairs nav nopietni.

Everythingisfine
Negribu darba dēļ. Esmu tikai pusgadu nostrādājusi jaunajā darbā, lietas iet labi un no manis ir atkarīgi vairāki cilvēki, ja aiziešu dekrētā būs viņiem problemātiski.
No citas puses...varbūt ir pienācis laiks padomāt par sevi...un nolikt karjeras lietas malā..bet ir grūti, jo es nevaru iedomāties sevi sēžot mājās ar bērnu...
Kaut kā nemāku sevi pozitīvi iedvesmot šajā ziņā.

Par to ka ja aiziesi no tā cietīs citi darbinieki, nu tas ir tiiik ļoti vārgs arguments abortam. Tiešām. Skan jocīgi.

Bailes, neziņa un šaubas ir normāla parādība. To, kā ir sēdēt mājās ar bērnu, tu uzzināsi tad, kad sēdēsi mājās ar bērnu. Viss atkarīgs, kā tu to uztver, vai bērns tev ir piekabe, vai papildinājums.

varbūt ir pienācis laiks padomāt par sevi...un nolikt karjeras lietas malā..

Domāju, ka šī ir pareizā doma.

Te nu Tu arī pati atbildēji uz savu iemeslu. Ne jau Tavi kolēği parūpēsies par to privāto dzīvi un varbūt nākotnē, būs problēmas tikt pie bērna, kad būs tie atbilstošie apstākļi.
Es arī nevarēju iedomāties sevi sēžot ar bērnu un neesmu no tām mammām, kas uzskata, ka bērni ir visas dzīves jēga un, ka tas ir pats labākais, kas varēja ar mani notikt. Bērni, tas ir pavisam kas cits, ko tā nevar izskaidrot.
Un nav tikai sēdēšana mājās, esmu vairāk pievērsusies sev un daru to, kas man patīk. Bērns nav traucēklis:-)

Negribu darba dēļ. Esmu tikai pusgadu nostrādājusi jaunajā darbā, lietas iet labi un no manis ir atkarīgi vairāki cilvēki, ja aiziešu dekrētā būs viņiem problemātiski.

tas nav arguments, nav pasaule neaizvietojamu cilveku.

Darba vietai teorijā būtu jārēķinās, ka var nākties kādu "zaudēt" - kādam grūtniecība, kāds ilgstoši slims utt. Mēs esam mazs uzņēmums, bet liekas, ka tādām ilgstošākām prombūtnēm varam saorganizēties labāk nekā standarta atvaļinājumiem. Turklāt, viņiem būs pietiekoši ilgs laiks sagatavoties. Tas tā, ja šis tiešām ir īstais iemesls.

Vai tiešām sievietes, kurām ir intīmā dzīve, kaut kur smadzeņu kaktiņā tomēr nepatur domu, ka var palikt stāvoklī?... Un attiecīgi, ja tāda doma pastāv, tad ir arī sen jau zinām, ko darīs, ja... Tad nu nevar uzskatīt, ka viss noticis tā pavisam, pavisam neplānoti...

Kas par sviestainu komentāru, sry. Vai tiešām, ejot pa ielu naktī, paturi domu, ka var tevi apzagt? Un kad tas notiek, nav ne baiļu, šaubu un šoka, jo tomēr burtiski neplāno, ka tā notiks tagad? Ja tas atkal ''neplānoti plānotais'', tas tāpēc neko nenozīmē, tā jau notiek, kad prāts aptver to, kas noticis.

Tā jau ir, protams, kaut kā jau atrisinās to darba situāciju.
Man vienkārši ir grūti akceptēt to, ka dzīve mainīsies. Ir lielas šaubas vai man būs piepildījums, vai nebūs tā, ka nožēlošu savu izvēli.

Ir lielas šaubas vai man būs piepildījums, vai nebūs tā, ka nožēlošu savu izvēli.

Kategoriski negribi tikai dēļ darba?
Tev būs iemesls censties būt labākai. Briesmīgāk ir tad, ja visvarošās sievietes piedzemdē un tad ar alimentiem grib izģērbt bērnu tēvus.

ja visvarošās sievietes piedzemdē un tad ar alimentiem grib izģērbt bērnu tēvus

:-O:-O:-O:-O:-O ja nu LV uzturlidzekli ir tik ieli ka mates stavus miljonares paliek....

Tu reāli varētu aiziet un uztaisīt abortu? Nu pēc tā, ka tev vajadzēs iet taisīt usg, dzirdēsi mazulīša sirdspukstus? Viens ir domāt kā būtu, ja būtu, otrs ir reāli darīt. Tu pie ārsta esi bijusi, runājusi?

ja visvarošās sievietes piedzemdē un tad ar alimentiem grib izģērbt bērnu tēvus

bet ja kapec gan tevam rupeties pa savu miesigu bernu, lai to dara viena mate tikai, sis tuses ar nakamo dudinu.... murgs

Rīdziniece, īpaši Tev:

ar alimentiem grib