Skriešana

Skriet sāku, kad man bija 14 gadi (tagad ir 30+). Cēlos agri no rīta un pirms skolas ar baudu izskrēju kādu gabaliņu. Bet tai pat laikā - skriet sporta stundās man riebās.
Tā arī skrienu vairāk kā pusi dzīves- tikai nu jau pusmaratonus un pa vakariem (no rītiem vairs nepatīk). Skrienu arī ziemā. Ir bijuši pārtraukumi (no dažām nedēļām līdz pāris mēnešiem), bet vnm atgriežos pie skriešanas. Patīk skriet un viss
Ik pa laikam esmu mēģinājusi arī citas fiz.aktivitātes (trenažieri, nūjošana, baseins, aerobika), bet vnm atgriežos pie skriešanas. Un riteņbraukšana vēl patīk- bet tas kādu brīdi bija vairāk kā pārvietošanās veids pa pilsētu.

Es jau vairākus gadus briestu skriet arī rudens/ziemas sezonā, bet nekur tālāk par briešanu neesmu tikusi.

Līgavainis ir kaislīgs skrējējs, visurkāpējs un gājējs, man ir jātur līdzi sākumā bija grūti, elpošana čau, viss sāp, bet pēc pāris nedēļām jau sāka kļūt vieglāk un pat patīkami. Nu jau skrienu tuvu 10km, sāku ar 2

Vairāk vai mazāk ar sportu nodarbojos visu savu mūžu, kaut arī neesmu visaktīvākā sportiste. Nu jau diezgan daudzu gadus nodarbojos, galvenokārt, ar skriešanu. Lai skriešana būtu bauda, ar to jānodarbojas regulāri. Mana pieredze liecina, ka kādas 4 reizes nedēļā būtu minimums. Ja spēj saņemties 5-6 reizes nedēļā - vēl labāk. Kad kādu laiku nav skriets, tad ir jāatsāk regulāra skriešana, pakāpeniski uzlabojot savu sportisko formu, un pēc mēneša vai vairākiem skriešana jau sagādās baudu.
Vēl skriešanā liela nozīme ir apaviem. Ar labiem skriešanas apaviem skriešana noteikti ir baudāmāka.
Visaukstākajā laikā arī mēdzu pārtraukt skriešanu, jo neesmu supersalizturīga. Šogad skriešanu vēl neesmu pārtraukusi - laiks vēl gana silts

Tipiskākās iesācēju kļūdas, ko esmu manījusi - nepareiza apavu izvēle un forsēšana, tas ir, skriešana ar max jaudu, kad fiziskā sagatavotība vēl nav gana laba. Pareizāk ir skriet mierīgā vienmērīgā tempā visu ieplānoto gabalu un beigās vēl pavingrot, lai muskuļi nesāpētu.

Kāds var ieteikt labus skriešanas apavus, kuri minimizē triecienu?

Asics Kayano ir iespējams labākie asfalta skriešanas apavi.

Sportā bija knaps 6nieks, riebās skriet, neturēju.
Tagad varu noskriet 5-10 km.Ļoti patīk, rūda gribasspēku, mērķtiecību,super sajūta,kad izpildīts mērķis un lepnums par sevi.Nezinu,kā lai iemīl,man bija liekā svara problēmas,ja tādu nav un vienalga,cik kcal nodedzinātas,varbūt arī tam neredz jēgu.

Bet kādēļ vispār jānodarboajs ar ko tādu kas neuzrunā un jau tik ātri paliek garlaicīgi? - ir tik daudz citu foršu lietu ko darīt..
Bet ja runājam par pašu skriešsanu- ļoti biezī cilvēkiem nepatīk skriet jo to nemāk darīt.. proti ļoti populāra iesācēju kļūda ir sākt skriet stipri pa ātru...

Kabanam šoreiz taisnība. Jādara tas, kas sagādā prieku. Tad arī būs rezultāti. Bez skriešanas ir arī citi sporta veidi.

Atkal individuāli tas ir. Ja piem pa sevi, tad plika skriešana daļēji patīk, toties ir ne mazums aktivitāšu, sporta spēles u.c aktivitātes kurās ir skriešana tml. Ja bija jautājums ko darīt aukstajā laikā - ziemā, neesmu slidotājs un slēpotājs, bet paķert slidas un aizlaist uz ledu vai slidotavu vai uz aizsalušām tilpnēm, vai arī uz mežu vai sagatavotām trasītēm paslēpot, šeit domāju ne kalnu, bet distanču slēpošanu ar klasiskajām un slidsoļa slēpēm, kas priekš manis arī tikai nesen sākta, proces vnk baudāms sevišķi slidsolī slēpot. Ekipējums tas atkal cits stāsts, ja kaut ko gribas, tad tas nav primāri, domāt cik tur reizes tad uzslēpos un vai vērts ieguldīt par ekipējumu, tas paliek otršķirīgi.

Bet kādēļ vispār jānodarboajs ar ko tādu kas neuzrunā un jau tik ātri paliek garlaicīgi?

Arī fakts, toties nav nemaz tik daudz lietu, kas pirmajās piecās sekundēs skaidrs - ka ir... visu jāpagūst un tad arī var sākt baudīt. Cita lieta, tad, ja uz konkrētām lietām nav tendence, kā tāda, tad tas ir cits stāsts, tad agrāk vai vēlāk var tikt pārtraukts vienalga, kas tas.

Es dodu priekšroku eliptiskajam trenažierim.
Efekts un slodze, praktiski tā pati, var darīt rītā, vakarā un netraucē slikti laika apstākļi.
Vajag tikai apņemšanos.

Jebkurā gadijumā forši, kad laiks ir aktīvs, mājās, ārā un ne vien vien veidā. Vis kas to padara pretēju, drīzāk tiks iemainīts. Un otrādāk, kam uz mierīgo, nu neko daudz neizdarīt uz ko vel uz to velk.

Es skrienu jau vidēji 10 gadus. Šobrīd, kāju traumas dēļ būs jāņem ilgs pārtraukums, sirds sāp. Ļoti pietrūkst. Sevišķi pēdējo ga du ļoti intensīvi skrēju katru rītu pirms darba 10-15km. Sajūta, ka nezinu ko iesākt ar sevi.

Ja nepatīk skriet, varbūt patiks pastaigāties. Es nopietni. Ja ej uz zāli, pamēğini! Braša soļošana uz skrejceliņa (ar nopietnu slodzīti gan, nekāds laisks jauno naikeņu demonstrēšanas gājiens tas nav) ir tiešām efektīva. Bet tas laikam neatbilst Tavām vēlmēm baudīt dabu un klausīties putniņus.

Sākumā man arī nepatika, jo bija liekais svars un skriešana tāpēc bija apgrūtināta. Bet ar laiku ievēroju, ka ar katru reizi paliek arvien vieglāk un vieglāk,varu noskriet arvien tālāk un tālāk, jutu,ka ķermenis atbild manām pūlēm un tā arī iepatikās.
Kāpēc gan ziemā skriešana neietu cauri? Ziemā skrienu tāpat kā citus gadalaikus. Nav jau mums tādu ziemu, kad kāju no mājas izspert nevar. Atbilstoši jāģērbjas un tad skriešana iet cauri jebkurā gadalaikā.