Ar ārzemnieku!

Izzināt mīļotā cilvēka kultūru tak ir aizraujoši! Man tas sagādā patīkamas sajūtas.

Jā, bet ,ja tā ir ļoti atšķirīga no savējās? Labprāt, parunātos ar kādu šovakar, izkratītu sirsniņu!

Esmu attiecībās ar cittautības puisi. Sākumā likās, ka nekad nevarētu būt ar kādu, kurš nav latvietis. Mani visvairāk baidīja valodas barjera. Bet šobrīv varu teikt- laiks, kuru esmu pavadījusi attiecībās ar viņu, ir vislabākais manā mūžā. Un par to kultūru atšķirību - sākumā jau bija bailīgi, bet tagad šķiet, ka īsti nekādu lielo atšķirību nav. :-D

Nu klasiskajiem eiropiešiem jau mazāk visādu kultūras īpatnību, kuras būtu grūti saprast/pieņemt. Pieņemu, ka lielāka atšķirība ir, ja otra pusīte nāk no kādas arābu/āfrikas/āzijas valsts.

Mana 2. pusīte nāk no citas pasaules :) Cita valoda, likumi, reliģija... Man šķiet fascinējoši izzināt to visu.. jo ja mīli otru cilvēku.. tad iemīl arī daļiņu no viņa kultūras :)
Bet tā praktiski domājot.. jau no pirmsākumiem neizjutu diskomfortu.. mums ir līdzīgas vērtības, līdzīgs skatījums uz dažādām fundamentālām lietām :)
Liela nozīme, manuprāt, ir tam, no kādas ģimenes nāc.. un kāds pats esi cilvēks.. ne valstij, ādas krāsai vai reliģiskajai piederībai :)

Kaut kas iekšā "urdz", ka atdotu visu, lai būtu kopā ar latvieti, bet, kā satieku kādu, tā saprotu, ka pēdējos 8 gadus neesmu neko zaudējusi. :D tas tāds offtopics.

Izzināt mīļotā cilvēka kultūru tak ir aizraujoši! Man tas sagādā patīkamas sajūtas.

+
Šāda veida attiecības nu ļoti paplašina redzesloku un liek paskatīties dziļāk par pozitīvo vai negatīvo stereotipu sienu.

Nespētu veidot ģimeni ar cilvēku, kuram ir pavisam atšķirīga kultūra un tradīcijas. Jā, draudzēties ar tādu būtu forši un interesanti, bet ne dzīvot kopā un veidot ģimeni kā pārim. Tomēr novērtēju, ka varu ar vīru gremdēties atmiņās par kādu vecu PSRS laiku filmu, mūziku no 80.gadiem, kuru abi klausījāmies savulaik, dārziņa gaitām un ierasto kārtību, audzināšanas metodēm un daudz ko tādu, kas raksturīgs Latvijas klimatam, kultūrai un tradīcijām. Dzīvojot ārzemēs, šīs atmiņas, pagātne un viena valsts, no kuras sākotnēji abi nākam - ir kā vienojošs un stiprinošs faktors mūsu kopīgai esībai svešumā. Tas mūs ciešāk satur kopā, jo neviens cits, kurš nav piedzīvojis to pašu (un Kanāda kā zināms bija un ir visai tālu no tā, kas vēsturiski darījās Eiropā), mūs līdz galam nesaprot...

Kā es saku - cilvēki, kas bērnībā skatījušies dažādas multenes, nevar viens otru īsti saprast. Vispār kultūra nosaka ļoti daudz. Piemēram, humoru. Cilvēki ar dažādu kultūru var nesaprast viens otra humoru, jo humors izriet no zināmām atsaucēm, nemaz nerunājot par valodu - vārdu spēlēm. Ja cilvēks nesaprot otra jokus, kādas tur attiecības? Bet es varbūt kļūdos. Spriežu no malas.

Humoru var arī nesaprast vienas tautības un valsts ietvaros :) Latvieši jau savstarpēji mēdz krietni atšķirties... būtu jocīgi sagaidīt vienveidīgus citu tautu pārstāvjus :)

Ja nesaprot viens otra humoru, tad nekas labs tur nav, bet tas mans viedoklis :D Ir arī cilvēki, kam tas vienaldzīgi. Tādi lietišķie.

Man laikam arī būtu neliels diskomforts, ja draugs nesaprastu manus jokus :)

Nerea, cilvēkiem tas humors ir atšķirīgs... Ne visiem cilvēkiem ir laba humora izjūta pat vienos platuma grādos, līdz ar to, ne visiem tas ir primāri arī otrā partnerī. Taču piekrītu - es ar savējo zviedzam par tādām lietām, kuras ārzemniekam nav saprotamas, jo viņš nenāk no tās vides, no kuras esam mēs...

Izzināt mīļotā cilvēka kultūru tak ir aizraujoši! Man tas sagādā patīkamas sajūtas.

+++
Tiesa gan, mans vīrietis, lai gan nav latvietis, nav arī, tā teikt, no citas pasaules, līdz ar to, tā kā starp mums gan svinamo svētku, tradīciju, gaumes un visādā citādā ziņā domas perfekti sakrita, nebija nepieciešams īpaši pielāgoties, ja neskaita valodu, kādā sarunājamies. Tiesa gan, pati droši vien nevarētu būt kopā ar cilvēku, kuram ir kardināli atšķirīga pasaules uztvere, reliģiskā vai politiskā piederība, taču katrs gadījums ir individuāls un noteikti jau Tu pati vislabāk jūti un saproti vai attiecības var izveidoties veiksmīgas! Katrā ziņā, ja ir jūtas, tad attālums noteikti nav šķērslis, pie nosacījuma, ka pienāks tāds brīdis, kad tomēr būs iespēja dzīvot kopā vai vismaz atrasties vienā valstī.

Ir jau tā, ka bērnībā skatījāmies citas filmas, ēdām savādākus ēdienus, bet ... te ir cits ieguvums... iepazīstināt otru ar šīm lietām.. tas ir aizraujošs process. Ir tik forši redzēt to aizrautību otra acīs, kad pirmo reizi rādi Briljanta roku un celt galdā pildītās olas :D Turklāt man prieks, ka tagad zinu veselu virkni superīgu filmu, ar kurām auga mana 2. pusīte :)