Līdz jaunedēļai man nekas cits neatliek ka gaidīt
Man nebija jāgaida un grūtniecība tika pārtraukta nākamajā dienā. Tā kā varu tikai iedomāties, kādā emocionālā agonijā tu tagad atrodies.
Tā kā ir jau 20 nedēļas, tad tev stimulēs dzemdības.
Visas mēs esam indivīdi, bet no savas pieredzes raugoties, ieteiktu tev paņemt līdzi draudzeni, mammu vai māsu. Varbūt bērna tēvu. Par to tev būs jāizlemj pašai. Galvenais- neesi viena!!! Tev pēc tam laidīs antibiotikas un tu tur pavadīsi vairākas dienas. Varu jau tagad brīdināt, ka nebūs viegli.
Ārstiem tas laikam ir neierasts gadījums, tāpēc es jutos pamesta viena tajā palātā.
Man bija dotas tikai dažas stundas. Ja man būtu bijis vairāk laika, es būtu runājusi ar mazo, bet tajā mirklī es biju šoka stāvoklī.
Ja vēlies parunāties, vari man atrakstīt privāti.
Šāda informācija ir jāprasa ārstam, kuram viss būtu tev jāizstāsta nevis jājautā šeit.
Jo Latvijas ārsi ir tik atsaucīgi un informatīvi...
Ja godīgi man šī nešķiet humāna metode , kāpēc sievietei būtu apzināti jādzemdē nedzīvotspējīgu mazuli ? Dubultā sāpes , gan dzemdību , gan morālās .
Kad uzzināju, ka vajadzēs dzemdēt, man likās, ka sirds no šausmām apstāsies. Es gribēju kliegt. Un tas, ka Latvijā ārsti to pasaka kā faktu bez papildua informācijas ir graujoši. Bet loğiski padomājot, tas ir labākais risinājums.
Normāli būtu vai nu veikt abrāziju vai veikt ķeizargriezienu .
Tādā termiņā abrāzijai sekas varētu būt tas, ka viņa nevarētu vairs dzemdēt.Tas būtu daudz sāpīgāk, nekā pārdzīvot tās dzemdības.
Neapvainojies, bet tu loğiski domāt vispār spēj? Dzemdības būtu trauma, bet uz mūžu palikusi rēta no ķeizara, kas vienmēr atgādinātu par notikušo, ne?