Sveikas, meitenes, kādā vecumā Jūs sasniedzāt tādu labklājības līmeni, kas jūs apmierināja un likās, ka nu vairs nav dzīve tādā studentu variantā? Un kā jūs to panācāt?
Man 27 un lai gan ir diezgan labs darbs un alga, savam dzīvoklim tomēr vēl nepietiek, ar draugu mētājamies pa īrētiem dzīvokļiem, mēģinam pēc iespējas vairāk sakrāt, sanāk bieži vien dzīvot taupīgāk, un arī tuvākajā laikā neizskatās, ka būs iespēja nopirkt savu dzīvokli... Precējušies neesam, bērnu nav, vienīgais, kas ir tāds "no stabilu pieaugušo dzīves" ir mašīna. Liekas, ka kopš sāku studēt tā arī nekad neesmu uzsākusi to īsto pieaugušo dzīvi, jo nav nekā īpaši vairāk kā dažam labam pusaudzim. Sāk likties, ka stabilu dzīvi var dzīvot tie, kuru vecākiem ir daudz naudas un var uzstutēt arī savus bērnus, pārējie mētājas pa pasauli un ņem kredītus uz ntajiem gadiem :'-(
Tātad - kādā veidā un cik gados jūs panācāt sev pieņemamu stabilitāti?