Mazulis un mājdzīvnieks

Dzīvnieki paliek arī greizsirdīgi uz bērniem - uztver, ka tie mazie ienāk viņa vietā un tad sāk taisīt, gāzt podus, kādus iepriekš nedarīja.

O, neon, drausmas! Ko jūs ar kaki izdarījāt? Šajā gadījumā, skaidrs, ka kaut kas nogājis greizi. Laikam kakim radusies kaut kāda greizsirdība :( mana kakene vispār bērnus nemīl, kaut neviens bērns pat pieskāries vinjai nav, cerams, pret maniem vinjai iebildumu nebūs, citādi būs jādala teritorija.

Neon, man tāa žēl bērniņa. Cerams, ka viss labi dzīst un rētas nepaliks. :) Pašai reiz uzbruka kaķis un saplēsa visas kājas, zinu kā tas sāp. Vēlu bērniņam ātru atveseļošanos (l)
P.S. - kas notika ar kaķi?

ja cilvēkam ir draugi, pazinjas, radi, kaiminji un mēle mutē- var visu sarunāt.

Nu, laukos varbut (!!!) savadak, nu es tak neprasisu tantei no Juglas braukt pabarot kaki pie Spices? Vai mammai no Jurmalas, omei no Jurmalas? Ne, nu es varu, bet kadelj mans kakis butu kadam jauzgruzh? Pati panemu, pati ari baroju, protams, ka ir kaimini un citi draugi, bet... panemt kaki, lai 5 x gada traucetu draugus ar to, lai kaki pabarotu, mainitu smiltis, un veel ja piecurajis, liktu slaucit griidu.... es jau saprotu, ka tas nekas traks nav, bet ...

Es neņemtu.
Zīdainis un dzīvniek - mazulis abi ir bebīši, kuriem nepieciešams laiks, mīlestība, un uzmanība.
Dzīvnieks tomēr ir milzīga atbildība un nevajag ņemt iegribu vadīts, bet ņemt tad, kad tiešām esi nobriedis un nedomāju, ka bērniņa periods ir tas labākais laiks.
Pirms ņem apdomā, ka ar mazuli jāceļas naktīs un tas pats jādara arī ar kucēnu un kaķēnu, vai tiešām būsi gatava to visu apvienot?
Man pašai ir suns tagad jau 2.gadi, bet iesākumā ( kucēna periodā bija grūti, jo bija jāceļas naktīs, un kucēnam jālīmējas pakaļ ar čurbirsti, jo pie katras mazākās prieka skavas viņš piecisā :D )
Bija grūti, un man nav bērna, iedomājos, ka tā slodze palielinās par veselu desmitu.
Par greizsirdību, mans suns ir greizsirdīgs uz manu puisi, ir pusgads jau pagājis, bet vēljoprojām manējā ir greizsirdīga. :D

Mis Take, ja tas viss izpaustos kaut kā pamazām, ar brīdinājumu no kaķa puses vai sāktos ar nelieliem konflikties - vēl varētu varbūt kaut kā to situāciju labot, bet tas viss notika ļoti negaidīti un diezgan traģiski. Viens no skrāpējumiem bija pusmilimetru no acs... Puika varēja zaudēt aci!.. Kaķim paveicās, ka viņš paspēja aizmukt un noslēpties tā, ka mans vīrs viņu nepaguva noķert un atrast, jo tur bez variantiem būtu viss kaķim beidzies letāli... (t) Kad atgriezāmies no slimnīcas, jau nomierinājāmies nedaudz. Sākām zvanīt patversmēm, lai kaķi atdotu, bet visas patversmes bija pārpildītas, citas gribēja, lai samaksājam 500$ un tikai tad kaķi paņemšot... Vienā patversmē mums sāka lasīt morāli par to, kā mēs tā - paši vainīgi, puika gan jau to kaķi mocīja un gan jau, ka tās dažas švīkas no kaķa nagiem ir nieks un mēs visu pārspīlējam.. (t) Beigās es publicēju sludinājumu vienā forumā ar kaķa bildi un jau nākamajā dienā kaķi paņēma ļoti jauka ģimene ar jau pieaugušiem bērniem. Un cik zinu, kaķim klājas ļoti labi jaunajās mājās un visi par viņu ir sajūsmā. Viņš tiešām bija super kaķis, bet... tomēr dzīvnieks! Un kaut kāds neliels gļuks varēja izvērsties lielā traģēdijā...

Amnile, paldies! Nu ceru, ka viss sadzīs...

Es ieteiktu neņemt kaķi. Man mājās visu mūžu ir bijuši dzīvnieki un bērnībā suns man uzmetās virsū, jo pierāpoju par tuvu. No tā laika ir palikusi rēta ļoti tuvu pie acs. Paveicās. Ja par kaķiem, mājās bija 3, visus es mocīju, ņurcīju, bet viņi nebija greizsirdīgi, jo tika paņemti vēlāk. Var pagaidīt dažus gadus, nekas nenotiks.

Neons, man bezmaz spiediens uzkāpa lasot Tavu ierakstu.. cerams puikam viss būs labi

Es arī lasīju un iedomājos, kā pati tajā brīdī to kaķi nožmiegtu, briesmīgi... tiešām ceru, ka nekas nepaliks!! (t)

Oj, meitenes... Tas bija tiešām traki (nu jau 4 mēneši pagājuši). Manai draudzenei gandrīz identiski notika ar suni - greizsirdīgs uzklupa draudzenes meitai. Draudzene metās aizstāvēt un suns uzbruka viņai - tagad pie mutes viņai palikusi rēta no suņa koduma... Kad ģimenē ir mazi bērni - dzīvnieki var kļūt bīstami.

Kad ģimenē ir mazi bērni - dzīvnieki var kļūt bīstami.

un visbiezak saimnieki par saviem dzivniekiem saka"vins tak nekad un neko", man mammai ari ir suns, kursh "nekad un neko", bet es ta pat lieku ieturet distanci sarp suns un berns. Es shitadu stastu par kaki veel nebiju dzirdejusi, shausmas...

Story, Ar kaiminjiem vēl sapazinusies neesmu :D tā ka ne laukos tā sāls bet draudzībā un izpalīdzēšanā.
Kāpēc kādam ir jāslauka piečurāta grīda vai jāmaina kakja tualete? Kakjis ir jāaudzina, mans kakjis nečurā uz grīdas, neplēš traukus, un tualeti vinjai vajadzības gadījumā pietiek mainīt reizi nedēljā. Jāpērk kakjim kvalitatīva pārtika un kvalitatīvas smiltis :-D
Man tāpat nav problēmu pirms darba iebraukt pie draudzenes pabarot vinjas suni. Un braucot no darba iebraukt vēlreiz. Tāpat pieskatīt citai pazinjai bērnu, kamēr vinjai kaut kur vajag.
Kaut kā mums jau gadiem ir normālas attiecības ar draugiem un pazinjām, vajadzības gadījumā viens otram izpalīdz.
Kad dzīvoju pilsētā maksāju skolniecei par kakja skatīšanos, vinjai € noteikti nebij lieka, žēl, ka tagad nesanāk, jo vinja vēl tik liek tiesības
Neons, prieks, ka atradāt jaunas mājas, nevis atdevāt patversmē! Kaut kas jau kakim bija sagājis sviestā, varbūt pārbijās negaidīti un varbūt vienkārši nepatika pret mazo , bet drausmīgi! Rētas sadzīs un cerams pazudīs! Labi, ka netrāpīja acī!

Es suni un mazu bērnu nelaistu kopā, pavisam noteikti! Ir daudz stāstu dzirdēts. Bet par kakjiem kaut kā nekas nebija dzirdēts

Paldies tiem mağiskajiem spēkiem tur aukšā, kas man deva saprātu neiegādāties mājdzīvnieku grūtniecības pēdējos mēnešos.
Tagad kad jau esmu ar mazo, es reāli saprotu, ka nekāds dzīvnieks nav vajadzīgs. Visa uzmanība jau tā aiziet mazajam.
Es Tevi saprotu, kamēr esi ar punci gribas kādu pamīļot, bet labāk savu mīlestību un rūpes pataupi kam daudz svarīgākam.

Neons, sūtu sveicienus un ceru, ka viss skaisti sadzīs bērniņam!

Bet par kakjiem kaut kā nekas nebija dzirdēts

Es gan par kaķiem arī daudz biju dzirdējusi. Un vēl priecājos, ka, redz, kāds mums foršs minka - mīlīgs, pacietīgs un ne kripatiņas nav agresīvs... (t) Par suņiem ir dzirdēti stāsti no sērijas - svešs suns (vai radinieku, bet ne konkrētās ģimenes mīlulis) + mazs bērns + nestandarta situācija = bēdīgs iznākums; vai savs suns, kurš sen jau kā ģimenē, pieradis būt bērna vietā un tad pēkšņi šai ģimenē ienāk īstais bērns = greizsirdīgs dzīvnieks. Ja konkrēti aprakstītais iepriekš manas draudzenes gadījums - viņai bija divi suņi. Viens no tiem bija tas mierīgais un lādzīgais, otrais - visu laiku cīnījās par līdera pozīcijām, bija tāds nemiera gars, rūca, rēja u.tml. Tad nu tam otrajam arī tie suņa nervi vienā brīdī neizturēja un viņš uzbruka (tā man tika stāstīts). Tur kā teikt to vairāk vai mazāk varēja paredzēt... Man kaut kā pašai šķiet, ka suņi ir bišku adekvātāki un vieglāk “lasāmi”. Ar kaķiem kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt.

Neons, sūtu sveicienus un ceru, ka viss skaisti sadzīs bērniņam!

Paldies par uzmundrinājuma vārdiem! Ārsti jau arī izteicās, ka ļoti iespējams, sadzīs bez rētām - puikam tikai divi gadi un āda dzīst krietni labāk par pieauguša cilvēka ādu. Plus vēl - rētas nebija dziļas itkā... Dzīšanas process gan aizņems ļoti ilgu laiku. Pat tagad, pēc 4 mēnešiem, joprojām ļoti skaidri var rētas redzēt. :'-( Ai... Tiešām iesaku dzīvnieku neņemt, ja plānā ģimenes pieaugums! Nu ja nu tik ļoti gribās, tad vismaz sagaidiet gada vecumu bērnam, kad jau staigās un tad ņemiet kucēnu vai kaķēnu, lai tad abi aug kopā. Greizsirdības tad gan jau nebūs, bet nu tāpat klapatas būs - gan kādu reizi ieskrāpēs, gan iekodīs, gan būs jāved ārā (piem., ar ratiem un kucēnu vienlaicīgi pastaigas nebūs reālas - kucēns pīsies pa kājām), gan būs bojātas un grauztas bērna mantiņas, mēbeles, varbūt aizkari un vadi, sačurāts paklājs, pievemts uz gultas (manam kaķim tā gadījās) utt. Vai tiešām to vajag?...

Neons
Varu iedomāties tās šausmas, ko jūs ar vīru un bērnu pārdzīvojāt. :(... Manam tēvam pirmās bērnības atmiņas no divu gadu vecuma ir, kā viņu mierīgais, draudzīgais ģimenes suns plosa viņam vaigu, tāpēc ka viņš piedūra pirkstu viņam pie deguna. Tā nu staigā visu mūžu ar saārdītu vaigu.

Par visiem mīnusiem vēl var padomāt, bet nu acīmredzot man ir apkārt viss tā sakārtots, ka aizbraukšana uz divām nedēļām un dzīvnieka jautājums man vispār nekādā veidā nav problēma.
Par alerģijām, ja bērnam būs alerģija viņam būs ar vai be kaķi, kaķi mums ir pilnīgi visās mājās, kur viņam varētu nākties uzturēties, nu mēs nenovāksim tagad visas ģimenes kaķus un suņus. Tas par to alerģiju tiek dramatizēts.
Bet interesanti viedokļi. Vakadien tieši domāju par "nelaimes gadījumiem", kas notiek ar bērniem, nu viens ir skaidrs - no visa nepasargāsi, es uzaugu ar kaķi no bēbja vecuma, mums nav neviens negatīvs stāsts un tā arī par to domāju. Dzīvnieks ir dzīvnieks ar to jārēķinās, bet nu nevajag jau burbulī tādēļ dzīvot!:-)