Mazulis un mājdzīvnieks

Skatoties kādu mājdzīvnieku. Liela starpība kāmi vai sanbernāru!
Esot stāvoklī pēdējos mēnešos noteikti nenjemtu, jo kakjēnam jāvelta laiks, kucēns vispār daudz laika aiznjem, jāmāca, laukā jāvadā, un vēl milzu puncis. Negulētas naktis vēl pirms bērna dzimšanas? Nu nē.
Nu kāmis protams, savādāk!

Noteikti neņemtu.

Kadelj gribas majdzivnieku?

Neņemtu. Jau bez visa, kas tika pateikts - tu vēl nezini vai bērnam nebūs alerģija pret spalvu... Un dzīvnieks var kļūt greizsirdīgs pret bērnu. Labāk sagaidi, kad piedzims un paaugsies.

Neņemtu. Tagad tev taču daudz citu rūpju, kur vēl lai izmācītu suni vai kaķi, lai varētu jūs visi sadzīvot. Turklāt vēlāk arī bērnam un dzīvniekam būs jāsarod.

Man ir pilnīgi tāda pati dilemma. Es gribu gan suni, gan kaķi, bet suni pilnīgi noteikti ņemšu, kad mazais paaugsies. Par kaķi gan domāju, ka ņemšu pāris mēnešus pirms mazā dzimšanas, vienmēr ir bijuši dzīvnieki un baigās problēmas tur neredzu, tik cik, lai kaķis pietiekami paaugas līdz mazā nākšanai pasaulē. Vienīgais neņemšu kaķi, kas ir no patversmes vai ielas, jo viņi ir pārāk aktīvi priekš dzīvokļiem, noteikti izvēlēšos skotu vai britu.

Laimiņa, neņem kaķi pirms mazā piedzimšanas! Nopietni! Es tikko paspēju tāāā nožēlot, ka mums bija kaķis...

vienmēr ir bijuši dzīvnieki un baigās problēmas tur neredzu

Nu problemas ar dzivniekiem jau nav, bet tas sakas tad, kad gribas aizbraukt prom, gribas kaut kur aizlidot, tad gan rodas problemas, jo ir jaatrod kads, kurs to kaki ies un pabaros. Es kaiminam katru 3.nedelu baroju kakus, jo brivdienas vins brauc prom un nav kam isti iedot. Manai omitei, kura jau ir mirusi bija kakis, kurs veljoprojaam mums ir, bet visa atbildiba ir manam bralim, tas nemaz nav tik viegli. Meginajam to kaki aizvest pie otras omes, bet nesanaca, negrib tas kakitis, nejutas citur labi un viss.

Nevajag. Pietiks laika pēc tam, kad mazais paaugsies. Mums nācās aizdot projām kaķi, jo bērnam, jau diezgan palielam, atklājās smaga alerģija pret kaķa spalvām. Sirds sāpēja visiem. Labi, ka kaķis dzīvo vecāku lauku mājā, mēs viņu varam apciemot, bet ja nebūtu tādas iespējas, tad būtu jādod projām svešiem cilvēkiem, ja vispār atrastos, kas paņem.

Es arī neņemtu dzīvnieku(t)Visur būs spalvas,netīrumi utt.:-D:-DUn pat neminot par to,ka mazulim var sākties alerģija(t)

Šī ir lieta par ko ļoti uztraucos. Divi kaķi mums ir un vienmēr domāju kā būs kad bus bērni. Vai kaķi nebūs greizsirdīgi, pasargdies' bērnam būs alerģija (t)
Ļoti negribētu nonākt situācijā, kad kaķi būtu jāatdod prom.
Tavā vietā nogaidītu kad mazais piedzimst un nedaudz paaugas.

Neon, var sīkāk par šo? Ko gan piaudzis kakjis var tādu sadarīt? (Nu ja alergija bērnam, tad saprotams, bet tā)
.
Es gan stāvoklī esot kakēnu toč nenemtu, tas 100%, bet esošo kakji taču nemetīšu laukā tāpēc, ka bērns būs. Tas taču nav normāli.
Un kakji atstāt vienu uz 2 dienām mierīgi var....

Un kakji atstāt vienu uz 2 dienām mierīgi var....

un kur uz 2 dienam var aizlidot? Nu tas jau ari atkarigs no katras gimenes dzivesveida, mes vienmer esam celja, vienigais, ko mani berni varetu dabut ir kakis uz baterejam :D :D :D

Nu bet ja gaidāms mazulis, šaubos, ka tuvākajā laikā kaut kur lidos vai dosies prom uz ilgu. Arī reti kurš biežāk par 1-2x gadā lido prom. Un tik reti jau aukli var atrast. No tā viedokļa tā nu gan nav problēma, ja nu vienīgi jau ņemot kaķi ir darbs kas saistīts ar komandējumiem

Es neņemtu kaut vai tādēļ vien,ka tad,kad bērns sāk rāpot...ārprāts, kā viņi visi(kam ir spalva) met spalvu! Tīri tās grīdas kā vien vari - tik un tā viss ir spalvās. (t)
Pirms mazuļa dzimšanas kaķis pie mums jau dzīvoja ~2 gadus. Bija ģimenes mīlulis utt., bet tad,kad piedzima mazais, viss mainījās. Ļoti greizsirdīgs! Cik reižu jau ir gūlies mazulim virsū. Nejauks palika. :-/ Jo vairāk centies viņu izdresēt, jo lielāku " pārsteigumu" tas sagādā mums. Kā jau kaķis... Mazais jau ir paaudzies un dod pretī. Pirmie 2 gadi bija murgs!
Neņem mājdzīvnieku! Lai mazais paaugās un tad sagādājiet sev mīluli.

Es mazliet no cita skatupunkta.
Nenodari to nabaga dzīvniekam. Pirmkārt, nevienam nebūs viņam laika, otrkārt, mazi bērni ir ļoti nežēlīgi un nav absolūti nekā jauka visu laiku slēpties no kāda, kas raustas asti un ausis vai krāmē ar kaut ko pa galvu.

Mis Take, nu... Kaķis mums bija mīļuma iemiesojums. Nedaudz bailīgs pret svešiem, bet pret mums - murrājošs kamoliņš. Meita viņu ņurcīja un bužināja visādos veidos - kaķis to uztvēra ar labpatiku un pacietību. Piedzima mums puika. Viss ok. Puika auga - visi sadzīvoja labi. Puikam palika divi gadi - kaķi daudz netramdīja un neaiztika. Neļāvu pret kaķi izturēties slikti. Vienmēr uzpasēju, lai kaķi neviens nemoka. Bet tad es sāku ievērot, ka parasti miermīlīgais kaķis nedaudz dīvaini uzvedas tieši puikas klātbūtnē - man likās, ka man ir kaut kāda paranoja... Kaķis dīvaini uz puiku skatījās un kaut kas nebija ok ar kaķa ķermeņa valodu... (t) Tas bija tik nemanāmi, ka izņemot mani to neviens cits nemanīja. Vīrs pat manām bažām tikai pasmīkņāja. :-/Nu un tad pienāca diena, kad kaķis uzbruka! Visi bijām mājās. Puika izskrēja no istabas - acīmredzami nobaidīja kaķi, kurš sēdēja aiz stūra. Un kaķis uzmetās dēla sejai un izlika visas savas emocijas... :'-( Slimnīcā dēlam uzlika 25 šuves... Vai paliks rētas uz mūžu - vēl nav zināms... :'-( Un to izdarīja kaķis, kurš pie mums gadiem jau dzīvoja un nekad (!!!) nevienam neuzbruka un nekad (!!!) pat nedaudz nebija nevienam ieskrāpējis...

Nenodari to nabaga dzīvniekam. Pirmkārt, nevienam nebūs viņam laika, otrkārt, mazi bērni ir ļoti nežēlīgi un nav absolūti nekā jauka visu laiku slēpties no kāda, kas raustas asti un ausis vai krāmē ar kaut ko pa galvu.

+++

Nu bet ja gaidāms mazulis, šaubos, ka tuvākajā laikā kaut kur lidos vai dosies prom uz ilgu.

Bet kakis nav uz tuvaako laiku, kakis ir uz ilgu laiku, kapeec ir tik neatbildiigi jaarikojas pret dzivniekiem? Mans kaimins menesi vismaz reizi paludz vina kakus pabarot, jo vins aizbrauc prom tikai uz weekendu, kad vins lido prom, tad kaki ved prom pie savas draudzenes, kur viniem nepatik un ir stress. Un Neona stasts ir vispar kaut kas neiedomajams... nu katrs jau dara kaa grib, bet, lai pec laika nav sludinajums, atdosu kaki, jo nesadzivoja ar bernu...

un kur uz 2 dienam var aizlidot? Nu tas jau ari atkarigs no katras gimenes dzivesveida, mes vienmer esam celja, vienigais, ko mani berni varetu dabut ir kakis uz baterejam .

ja cilvēkam ir draugi, pazinjas, radi, kaiminji un mēle mutē- var visu sarunāt. Šogad esmu bijusi atvalinājumā 3 reizes- 5 nedēljas neesmu bijusi mājās, vēl viens atvalinājums priekšā. Un kakis dzīvs, pabarots un samīljots arī, kad mēs esam prom. Plus mēs dzīvojam laukos, kaiminji tālu, draugi visi pilsētā, bet nekad nav bijusi problēma sarunāt ar kādu lai katru dienu ieskrien pie mana kakja. Atvedu ko foršu no atvalinājuma vai pieskatu citiem suni, kad brauc prom. Dzīvnieks nav problēma, bet , protams, ja nav vēlmes un iespēju par dzīvnieku parūpēties, dzīvnieks nav jānjem.
.
Kolēge izdīca puisim suni, braucot mājās suns izvēmās, vinjai sākās histērija, vairs suni nevajag. Nākamajā dienā kamēr abi bija darbā, kucēns piečurāja uz grīdas. Meitene šokā! Nu ko, pārdeva to nabaga suni tālāk. Tagad vinja stāvoklī. Darbā visi smejas, nez, ko darīs, kad bērns apvemsies, atpakalj taču neiebāzīs ....bet nu tur tā meitene tāda jokaina, es ar šaubos, ka vinja spēs bērnam dibenu nomazgāt...