Paciņa pusotra - tas ir padaudz. Man ne visai tas patiktu, taču, ja vīrietis šķistu citādi simpātisks, tas neko neietekmētu. Pieaugušu cilvēku pāraudzināt nav reāli un arī nevajag. Iesaku vienkārši pieņemt. Vienīgais, varbūt viņš pats jau ilgi grib atmest, un ja jums viss izveidotos nopietni, Tava nepatika pret viņa atkarību varētu kalpot par labu motivāciju no tās atbrīvoties. Varbūt ir vērts par to uzsākt sarunu.
Mani gan Tavā vietā uztrauktu kas cits, respektīvi, ka pati nesāc smēķēt. Vidusskolas pēdējā klasē sāku pīpēt, ko turpināju 3 gadus. Pēc tam atmetu, jo pati sapratu, ka tā ir nejēdzīga nodarbe, taču ļoti, ļoti retos gadījumos atļāvos ievilkt kādu dūmu, piemēram, kādā ballītē. Pēc tam vienā dzīves periodā satikos ar vīrieti - kaislīgu smēķētāju. Viņš pīpēja vienu cigareti pēc otras, gan dzīvoklī, gan automašīnā, gan citur, un tas mudināja arī mani kādā relaksētā kopā būšanas brīdī pasniegties pēc vienas un otras cigaretes. Šķita, pīpējot vai nepīpējot, tāpat sēžu dūmu mākonī. Pēc kāda laika vīrieti attiecības pārtraucām, tiesa, ne smēķēšanas dēļ, bet tik un tā biju priecīga, ka drēbes vairs nesmird pēc cigaretēm un gaiss ap mani atkal ir tīrs.
Tagad pīpēju ļoti reti, varbūt 2-3 reizes gadā, un esmu pateicīga, ka dzīvesbiedrs ir pilnīgs smēķēšanas pretinieks.
601
