Bez paskaidrojumiem

Jā, esmu bijusi situācijā, kurā vienu jauku dienu vīrietis pazūd no dzīves. Bijām kopā pāris gadus. Pēkšņi nezvanīja, necēla un tas mistiskā kārtā sakrita ar viņa pārvākšanos. Neziņa ir mokošāka par acīs pateiktu taisnību, jo pirmajā gadījumā mazā naivā cerība turpina eksistēt. Attiecības nav pabeigtas, bet gan atstātas karājoties gaisā. Šī ir rīcība, ko neesmu spējusi piedot un diezvai kādreiz sapratīšu kā to var nodarīt kādam, kas vēl tikko bija šķietami tuvs cilvēks. Man šķiet, ka otrs ir pelnījis būt lietas kursā, bet ja reiz tas ir par daudz prasīts, tad vismaz pasaki, ka vēlies šķirties neskaidrojot iemeslus. Rīdziniece rīkojās ļoti egoistiski un ceru, ka tādi cilvēki to ir izjutuši uz savas ādas, ja reiz var tik vienkārši nodarīt to otram.

Ir gadījies, bet vidusskolas laikā un es pat aptuveni nojaušu, kāpēc. Bet nu tas viss tur bija dzīves sīkumi. Bet, ja nopietnas attiecības izbeigtos, neko nepaskaidrojot, es zinu, ka visu atlikušo dzīvi mocītos ar domām par to - kas notika. Līdz ar to arī es pati nekad tā nedarītu, ka nopietnas attiecības pārtrauktu bez paskaidrojumiem.

Ir bijis tā ar labāko draugu vidusskolā. Bijām praktiski nešķirami, līdz viņam traģiski aizgāja mamma. Viņš ļoti pārdzīvoja un vienkārši noslēdzās un pazuda no manas dzīves. Kopš tā atgadījuma neesam tikušies. Pēc pāris gadiem viņš man atrakstīja, bet pēc sarunas jutu, ka ir pilnīgi cits cilvēks, nekā tad, kad draudzējāmies. Šobrīd sakaru vairs nav..

Macaw, nē, man lepnums nełauj rādīt, cik łoti esmu sāpināta. Vispār neesmu ar viñu kontaktējusies kopš sapratu, ka ir izdarījis to, no kā es visvairāk esmu baidījusies.

Sanāk, nepajautāji, kāpēc neatbild vienu, divas dienas vai cik?

Jā tā ir bijis.
Kopā bijām nepilnus 2 gadus. Dzīvoju pārsvarā pie viņa (mammas mājā) tolaik bijām studenti.
Vienā jaukā dienā, viņš mani pavadīja uz vilcienu, piebrauca vilciens , mēs atvadījāmies - iekāpu un aizbraucu, pasakot ''Nu tad līdz nākamajai piektdienai!'' . Tā piektdiena nepienāca, jo jau braucot uz Rīgu pa ceļam viņam uzrakstīju sms, taču atbildi nesaņēmu, vēlāk zvanīju, neatbildēja un nezvanīja atpakaļ. Tā pagāja vairākas dienas, kopumā - divas nedēļas. Un tad viņš atmeta man sms - VISS IR CAURI, ESMU ANGLIJĀ!
Viņa mammas mājās palika pāris manas lietas, kuras tā arī nesavācu atpakaļ.
Izrādās viņš bija iepazinies LV ar kaut kādu meiteni tolaik un ABI aizbrauca uz UK.
Lieki piebilst, ka viņu pēc tam tā meitene aptīrīja konkrēti - kad viņš strādājot un krājot naudu, vienā dienā meitene savāca visu kas viņam bija un notinās. KARMA.
Viņš teica, ka es nekad nesatikšu labāku par viņu. Ziniet - ATRADU gan.
Protams vajadzēja paiet 5 gadiem, bet ATRADU.
Skarba pieredze par ko grūti runāt bez asarām.
Jutos pazemota, kas mani iedzina kompleksos un depresijā vairākus gadus, līdz atradu savu otro (īsto) pusīti. Beidzot esmu cilvēks.

Nepieļauj iespēju, ka viņš domā, ka biji mierā ar to visu un pašai sen viss bija skaidrs un lietas kursā, ka cauri un ka jāiet katram savs ceļš?

Macaw, kad mana ziña, vai viss ir kārtībā, tika sañemta, bet "neizlasīta", man viss bija skaidrs.

Macaw, man tur "apakšā" ir life changing stāsts, man liekas, ka viñš nobijās no tā, cik daudz es biju gatava upurēt un, ka neattaisnos to. Bet varbūt viñš ir vienkārši pēdējais lops.

Pat neizlasīja? Bet kā zini, ka saņēma un redzēja? Man vienreiz šāda situācija atrisinājās un nebija tā, kā izdomājusi. :D

Mocheato, cik pretīgi. Vienkārši sadistiski. Es nekad nesapratīšu kā kaut ko tādu var izdarīt.

Macaw, whatssapā rādīja, ka ir sañēmus ziñu, bet nav izlasījis. 3 dienas noturēju to ziñu, lai redzētu, vai atvērs, un neatvēra. Beigās izdzēsu.

bez sexa attiecības nav attiecības? Ak, piemirsu, ka cosmo sex var būt bez attiecībām, bet attiecības bez sexa - neiespējami.

Jā Neons, tieši tā. Cosmo ir savi pareizās dzīves standarati.:-D
Interesanta jums tā pieredze, derētu arī man kādu pamest bez paskaidrojuma, tikai jāatrod savu upuri.

Dažām šeit pat ļoti skumji stāsti. Es pūlos atcerēties, vai man kas tāds ir bijis, un vai es neesmu tā rīkojusies. Laikam jau nē. Esmu gan vnk. pārtraukusi kontaktu pēc 1. randiņa, neko tā arī nepaskaidrojot.

whatssapā rādīja, ka ir sañēmus ziñu, bet nav izlasījis. 3 dienas noturēju to ziñu, lai redzētu, vai atvērs, un neatvēra. Beigās izdzēsu.

Neesmu gan dzēsusi, bet kaut kas līdzīgs. Pēc kāda laika aizsūtīta tika vēl viena un aizgāja, vēlāk izlasīta un tika atbildēts. Tas gan nebija tādā situācijā kā šķiršanās, bet tīri emocionāli viss nenotiek tik vienkārši, kādu impulsu bija jādod, lai uzzinātu, kas notiek. Paskaidrojuma arī nāca un varēja izprast, lai cik neracionāli likās.

Uj, tagad domājot, es arī atcerējos, ka vienreiz pārtraucu kontaktu pēc 1.randiña. :) bet domāju, ka viñš ir ticis tam pāri. :D

Macaw, es pēc 3 nedēłām sañēmos un uzrakstīju vēlreiz, vienu mazu un kodolīgu teikumu, bet ziña nekad netika sañemta, kas nozīmē, ka tiku arī blokjēta. Varu tikai jautāt sev, kāpēc.

Laiks, kas to lai zina, ko tas puisis tad pēc 1. domāja. :) Nu iespējams tev savādāk tad ar tām ziņām, lai gan nesaņemtās arī man kaut kā vēlāk tika saņemtas, bet nu, tas ir pagājis, ne jau tagad ko risinātu, pat ja būtu iespējams, nepārdzīvo tik ļoti, mēģini pieņemt, ka bija kāds iemesls, kādēļ tā notika un neieciklējies uz to ļaunāko, sev nepatīkamāko un nepieņemamāko, tas rada liekas emocijas. :)

a tu piezvanit neesi meginajusi?

Nē, kāda jēga, lai nepaceltu un es justos vēl pazemotāka? Es mūsdienās neticu nekādiem "nesañēmu ziñu", "neredzēju", "aizmirsu atbildēt", "nebija laika" un tā tālāk. Visiem telefoni ir pieauguši pie sejas un, ja tu nesañem atbildi, tātad arī nesañemsi. Skarbi, bet patiesība.