Mani arī nesen piemeklēja urīnceļu iekaisums, sākās nelieli simptomi, nospriedu, ka jāiet pie ārsta kaut kad drīzumā. Bet tad to manu nekonkrēto apņëmību pārlauza pēkšņs nespēks un augsta temperatūra. Deviņos vakarā sajutos vāja, bet ap 4iem rītā jau pārmaiņus kratījos aukstos drebuļos un degu 39,9 temperatūrā. Izsaucu ātros, nesaprasdama kas ar mani notiek. Pctm vairākas stundas pavadīju slimnīcā, bet tiku uz dažādām pārbaudēm, smuki pagulēju palātā pie sistēmas, saņëmu savu diagnozi - urīnceļu iekaisums un recepti antibiotikām. Jā, bija viena ne visai laipna ķirurģe, bet pārējais personāls bija super atsaucīgs. Ārstes sacīja, ka esmu savu iekaisumu griezusies pēc palīdzības īstajā brīdī - pašā sākumā, kad nav ielaists. Ejot prom, samaksāju nieka 10,50€. Saprotu tos, kuri saka, ka ātrie domāti tikai ļoti akūtiem, ekstremāliem veselības problēmu brīžiem un savādāk nav ko tos traucēt, taču ja pašai bailes un sajūta, ka kaut kas nav galīgi riktīgi, kāpēc mocīt sevi? Ārsti jau tāpat pēc tam izskata katru gadījumu, un ja nav tik nopietni kā citiem, tad jāsēž un jāgaida, tas arī viss.