CETURTDIENA 28.09.!

Man pirms kādiem gadiem 4 arī sākās nieru sāpēs no urīnceļu iekaisuma, jau bija grūtības pastaigāt. Un es izsaucu ātros, jo bija arī augsta temp. Šie atbrauca, paspaidīja man muguru, konstatēja, ka tā esot osteohondroze un palaida vaļā :-D Tiesa, piedāvāja braukt uz slimnīcu, sodu arī par izsaukumu nelika. Nākamajā dienā atradu pirmo ģ/ā poliklīnikā, kurš bija ar mieru mani izmeklēt. Viņa pati mani vairs ar tramvaju uz slimnīcu nepalaida, izsauca ātros, tā arī aizbraucu uz uzņemšanu.

Salīdzinājums - šodienas tēmas 2 pēc svarīguma, par ko kam škrobe un grūtības!!!
-
"Darbs un bērns".
"Pulkstenis".
-
Domāts dziļdomīgi. Kur atbildība visliekākā vel buksē kaut kas, kur par lietām tikai runa, tur pretēji. Vienkārši pārdomām.

Mani arī nesen piemeklēja urīnceļu iekaisums, sākās nelieli simptomi, nospriedu, ka jāiet pie ārsta kaut kad drīzumā. Bet tad to manu nekonkrēto apņëmību pārlauza pēkšņs nespēks un augsta temperatūra. Deviņos vakarā sajutos vāja, bet ap 4iem rītā jau pārmaiņus kratījos aukstos drebuļos un degu 39,9 temperatūrā. Izsaucu ātros, nesaprasdama kas ar mani notiek. Pctm vairākas stundas pavadīju slimnīcā, bet tiku uz dažādām pārbaudēm, smuki pagulēju palātā pie sistēmas, saņëmu savu diagnozi - urīnceļu iekaisums un recepti antibiotikām. Jā, bija viena ne visai laipna ķirurģe, bet pārējais personāls bija super atsaucīgs. Ārstes sacīja, ka esmu savu iekaisumu griezusies pēc palīdzības īstajā brīdī - pašā sākumā, kad nav ielaists. Ejot prom, samaksāju nieka 10,50€. Saprotu tos, kuri saka, ka ātrie domāti tikai ļoti akūtiem, ekstremāliem veselības problēmu brīžiem un savādāk nav ko tos traucēt, taču ja pašai bailes un sajūta, ka kaut kas nav galīgi riktīgi, kāpēc mocīt sevi? Ārsti jau tāpat pēc tam izskata katru gadījumu, un ja nav tik nopietni kā citiem, tad jāsēž un jāgaida, tas arī viss.