Kas liek justies lieliski?

llemon, es atkal nesaprotu kā kaut kādas skaistas bildītes ar saldiem vai motivējošiem citātiņiem spēj kādu pacelt :)

Man parasti "nomierināties" palīdz vai nu miegs vai kāda filma.

man vienmēr palīdz sarunas ar savu puisi, mammu. (l)(l) arī tā pati mūzika.

Man pēdējā laikā šis "vienmēr var būt sliktāk" strādā arvien biežāk, jo pēdējās nedēļās par to īpaši labi pārliecinos. :D Domāju, ka mana pozitīvisma atslēga visvairāk tomēr slēpjas domāšanā, pārējais ir tikai tādas kā labas piedevas labākai dienai. :)

Mūzika, romantiski vakari un vienkārši kopā būšana ar draugu, mērķa piepildīšana. (l)

Tajos šķietami kritiskajos brīžos prātā nesajukt palīdz kopā būšana ar sirds cilvēkiem, fiziskās aktivitātes, bērni, braukšana ar auto kombinācijā ar labu mūziku

Nemelošu, arī vīns vai viskijs man vienmēr liek justies brīniškjīgi :D

Ieslēdzu dokumentālās filmas par nabadzību. Uz kādu nedēļu palīdz, novērtēju to, kas man ir

Neatceros nevienu reizi, kad apziņa, ka kādam iet vēl štruntīgāk, būtu palīdzējusi man justies labāk:-/

Pacilājuma, lidojuma sajūta pārņem pēc kāda piepildīta mērķa, patīkama triumfa darbā, kad projekts izdevies kā cerēts un papildus saņemts apkārtējo novērtējums.
Arī tad, ja labi izskatos, ieskatos spogulī un uzsmaidu sev, sajūtu emocionālu pacilājumu jeb - ehh, esmu viena simpātiska un forša sieviete!
Pacilā arī kvalitatīvi un romantiski pavadīts brīvais laiks kopā ar mīļoto cilvēku. Skaistas emocijas un eiforijai ko līdzīgu gūstu arī pēc ciemošanās un izspēlēšanās ar brāļa sīkajiem.
Jā, reizēm šādas pacilājuma sajūtas rodas arī bez īpaša iemesla, vienkārši ejot pa ielu un iedomājoties par to, cik skaista un saulaina diena un cik dzīve patiesībā ir lieliska. Ļoti novērtēju šādus brīžus, jo laiks, kad dzīvoju vienā jaunības maksimālismā, jau aiz muguras, tāpat kā tumšāki un depresīvu sajūtu piesātināti periodi. Uzskatu, ka pie pozitīvas domāšanas un analoga skatījuma uz dzīvi ir jāstrādā, pats no sevis tas nekultivēsies.

Londa9, liels pluss no manis. Man ir līdzīgi, tikai nepratu to izteikt :-)

Ieslēdzu dokumentālās filmas par nabadzību. Uz kādu nedēļu palīdz, novērtēju to, kas man ir

Man tieši pretēji, ja vēlos sajusties labāk, ieslēdzu, kādu pāraidi, kur redzu, kā dzīvo cilvēki, kuri mani fascinē, uzlādē- motivē! Uzreiz domas paliek gaišākas, jo uznāk vēlme kaut ko darīt, lai pati sasniegtu to "labākas dzīves" stāvokli.
Motivāciju rodu sakoptā vidē ap sevi. Iepriecināta jūtos, ja vide ap mani ir kārtībā, skaista un kopta, ja pati esmu pielikusi savu roku un iekārtojusi, kādu stūrīti, vai arī kādā pilsētvides vietā, kurai ikdienas staigāju garām ir redzamas pārmaiņas. Vēl, protams, neizslēgsim skriešanu. Pēc desmitā kilometra visas domas pagaist kā nebijušas, un rodas gan fiziskais lādiņš ķermenim, gan emocionāli patīkami, kad esi izlādējies!
Īpašu smaidu sejā var izraisīt tik vien kā galerijas apmeklējums, vai pastaiga caur vecrīgu saulainā, rītā. Tādi mazi sīkumi, kā laiks vienatnē, mirkļi parkā uz soliņa, sapucēšanās, tasviss dod tādu miera/prieka devu.
.
Ilgu laiku domāju, ka esmu negtīvi noskaņota, bet jo vecāka kļūstu, jo vairāk pārliecinos par pretējo. Lai cik bieži ciniski neizteiktos par pasauli, sāk likties, ka esmu slima ar optimismu. :) Prieka brīži pie manis atnāk, pat pilnīgi skumjos periodos.

Dzīvnieki. Tie mani spēj izraut no visdziļākās depresijas.

Ieslēdzu dokumentālās filmas par nabadzību. Uz kādu nedēļu palīdz, novērtēju to, kas man ir

Nu vispār jā, man tā vairāk ar grāmatām par karu, izsūtījumiem, noziegumu upuriem, tas ļauj novērtēt savu dzīvi.
Ļoti ietekmē laika apstākļi, vasarā diezgan bieži tā prieka sajūta, ziemā- neatceros, ka būtu bijusi.

Ām, šausmenes un tēja vienmēr palīdz justies labi. Un dažreiz, palasot diskusijas cosmo par to, kādas citiem ir problēmas, paliek vieglāk dzīvot, jo saproti, ka tev nav tādu problēmu.
Bet, ja tā nopietnāk, tad priecīgāk dzīvot paliek, ja tu dari kaut ko aktīvu- ar draugiem kaut kur aizbrauc, paspēlē monopolu, vai vienkārši kaut kur aizbrauc ekskursijā. Īsāk sakot, darīt kaut ko, lai tās pozitīvās emocijas aizēno negatīvās domas :)

Tās superlabās sajūtas un dienas visbiežāk, jā... ir neparedzamas. Tomēr ticu, ka mēs varam censties iespaidot savu dzīvi, nekrītot tik dziļi, nejūtoties tik izmisuši, redzot jēgu. Caur ticību, pozitīvā vairošanu, negatīvā pieplacināšanu un necelšanu tik dikti augšā, godīgumu, pašdisciplīnu utt. Mēs nosakām tomēr savu dzīvi, lai arī agrāk es tam neticētu un teiktu - kā ir, tā ir. Tagad negribas tā domāt. Ticu, ka varam veidot divējādi savu dzīvi, vienmēr tiks piedāvāti divi ceļi, tad jāizlemj - iet pa labi vai iet pa kreisi.

Tās superlabās sajūtas un dienas visbiežāk, jā... ir neparedzamas.

Jā, man pat gribētos teikt, ka pēdējās nedēļas pat ļoti! Man pat gribētos teikt, ka tieši tās divējādās sajūtas, kas manī mājo, neļauj man citreiz būt dzīvespriecīgai uz visiem 100%, bet esmu kaut kā iemācījusies to labo sajūtu noēnotāju apslāpēt sevī.

Nu mans uzskats ir, ka cilvēks ir garīga būtne un ir nepieciešama garīgā barība, tāpat kā saņemam fiziski ēdienu. Bieži vien līdz kādam vecumam cilvēks meklē pilnvērtības sajūtu lietās un notikumos, līdz saprot, ka kaut kas nav... Tad ja nepaveicās - domā par pašnāvību vai to, ka dzīve ir bezjēdzīga, ja paveicās atrod jaunu sākumu, meklē ticību, kam Augstākam un iemācās uzticēties, kam Augstākam.

Labi laikapstākļi.
Pat ļoti zemā punktā dzīvē man kaut uz mirkli liek smaidīt saulains rīts.. Un laikam jau vispār daba kopumā. Šobrīd esmu ļoti pacilāta visu laiku, jo rudens ir viennozīmīgi visskaistākais laiks. Esmu daudz strādājusi ar sevi, lai ikdienā neaizmirstu paskatīties apkārt uz to, cik pasaules patiesībā ir skaista, un tāpēc ikkatru reizi, kad es jūtos slikti, es paskatos apkārt, un daba visapkārt (arī Rīgā, jo es dzīvoju Rīgā) ir tik skaista, ka nevar nejusties labi kaut uz mirkli!

TRY - es arī esmu no Rīgas un arī varu Tev piekrist! Citreiz, pat ejot pa centru, jūtu tādu dīvainu prieku, palūkojoties apkārt. Zinu, ka daudzi tam skaistumam Rīgā nepiekristu, jo nereti dzirdu jautājumu - nu kā Tu te vispār dzīvot vari? Es tik pasmaidu pie sevis un saprotu, ka katrai pilsētai savs šarms! :)