Kas liek justies lieliski?

Mūzika. Viens vārds - mūzika. Bet tāda, no kuras spalviņas ceļas uz rokām augšup. Un tad ir vienalga, kur es esmu - mājās, darbā, nodarbībās, uz ielas. Mūzika spēj pacelt mani gaisā un likt aizmirst visu, kas noticis. Ļauj būt laimīgai uz brīdi! :)

Es pievienošu nedaudz citādu jautājumu - kā jūs pašas sev liekat/palīdziet justies labi, pozitīvi? Būt laimīgai, saskatīt pozitīvo un neļaut iespaidot negatīvajam..

Jā, mūzikai ir varens spēks! Es vispār pa ielu reti kad varu pārvietoties bez mūzikas. :-D

Ar mūziku ausīs citreiz pamožos(bieži), jo nepaspēju uzlikt autooff pleijerim. Spaidod mob tajā brīdī sanāk nolūzt, un taimeris neuzlikts :-D.

Ambiciozā, es visur esmu ar mūziku, kā pieceļos no rīta tā uzreiz fonā ko ieslēdzu. Uzreiz noskaņo dienai. Pat darbā šad tad klausos, kad neviens neredz. :)

pushpull - grūti tā pateikt. Man visbiežāk uznāk kaut kāds neizskaidrojams gribasspēks sevis dēļ (savas veselības, garastāvokļa) pacensties tās domas atvairīt. Manā gadījumā ir jācenšas mazāk fantazēt, jo citreiz man prātā ienāk tādas negatīvas domas, ka atliek vien brīnīties - kā kaut ko tādu vispār var izdomāt?
Kā atvairīt? Man, piemēram, nepalīdz visu laiku sevi ar kaut ko nodarbināt utt. Man ir jāliek doma pret domu - labā pret slikto. Citreiz uz papīra uzrakstu slikto domu un tad uzreiz saikli bet...un turpinu to pozitīvā noskaņā. Tad, pārlūkojot uzrakstīto, reāli izvērtēju, cik absurda negativitāte citreiz manī mājo.

Un patiesībā tikai tad, kad sāku sevi mīlēt, priecāties par saviem sasniegumiem, piedot sev savas kļūdas - tikai tad sapratu, cik apmierināta un laimīga es varu būt arī tāpat vien, bez kāda noteikta iemesla, centieniem.

Hmm. Izlasīju diskusijas pieteikumu un sapratu, ka man sen nav bijusi tā sajūta, par ko te runa. Vairs neatceros, kad pēdējoreizi tā bija, tāpēc pat pateikt nevaru, kas toreiz šo sajūtu radīja.

Man laikam dzīvē nekas vēl nav bijis mirklis, kad šķiet, ka pilnīgi viss ir slikti un nu tā, ka neko negribas... (t) Vienmēr saglabāju pozitīvismu. Kaut kripatiņu... Bet pret sliktu garastāvokli palīdz cīnīties jau šeit pieminētā mūzika, grāmatas lasīšana, kāda filma vai seriāls, pabūšana vienatnē (mājās vai pastaigā), vanna un skaistumprocedūras, salds miegs, kūciņa, šopings, sirsnīgas sarunas ar kādu tuvu cilvēku, vai sports.

Kad nav garīgais, visbiežāk viss par un ap ārišķīgo.
Jāpadomā...kas vēl. Noteikti motivācijai kaut kādi tekstiņi. Motivējošas fotogrāfijas, kas bez vārdiem saka "uz priekšu"
Spērienu pa pakaļu dod arī nākotnes mērķi un padomāšana par viņiem :-)

Ģimene un draugs... (l)

Kas liek justies lieliski?

Varētu skaitīt un skaitīt, jo tiešām daudz kas. Bēdīgāk ja nav vairs nekas no kā tā justies.

Bēdīgāk ja nav vairs nekas no kā tā justies.

Vai tas vispār ir iespējams?... Man jau šķiet, ka vienmēr kaut ko var atrast. Ja grib, protams...

Mūzika. Satikšanās ar cilvēkiem, kuri man patīk un kuriem uzticos. Nomāktību aizdzen apziņa, ka tikšu ar bēdu iemeslu galā, viss nokārtosies un spēja atstāt nepatīkamo aiz muguras.

Es pievienošu nedaudz citādu jautājumu - kā jūs pašas sev liekat/palīdziet justies labi, pozitīvi? Būt laimīgai, saskatīt pozitīvo un neļaut iespaidot negatīvajam..

Ieslēdzu dokumentālās filmas par nabadzību. Uz kādu nedēļu palīdz, novērtēju to, kas man ir.

Vai tas vispār ir iespējams?... Man jau šķiet, ka vienmēr kaut ko var atrast. Ja grib, protams...

Nezinu kā to izkaidrot, nu gadās kam nenokā nemostas, gan kam pat nav jāmeklē. Vai nu, ka nekas nav intereants un vis sūds, vai pa to pašu ar pretējām sajūtām, droši vien baigi daudz galvā kam mentāli nostatītam.

nu, kad es mocījos ar depresiju, mani nekas nespēja iepriecināt. pilnīgi nekas, neviens un necik. visur saskatīju tikai negatīvo.
tagad cenšos priecāties par dzīves sīkumiem. šodien, piemēram, apzagu piemājas autostāvvietas puķudobi un sataisīju sev lavandas maisiņu. ostu un priecājos.
bet uznāk vēl brīži, kad ir grūti saņemties

Man ļoti palīdz sports, gandrīz vienmēr pēc nodarbības jūtos laimīga. Mans vīrs mani spēj pozitīvi uzlādēt un draugi. Katru reizi pēc kopīgi pavadīta laika neizsakāmi priecājos, ka šie fantastiskie cilvēki man ir. Un vēl ceļojumi mani padara laimīgu, ļoti, ļoti. Žēl, ka nesanāk ceļot tik bieži, cik gribētos.

Ieslēdzu dokumentālās filmas par nabadzību. Uz kādu nedēļu palīdz, novērtēju to, kas man ir

Šis izsktās pēc “vienmer var būt vēl sliktāk” :-D
Labi, ja kādam tas strādā un pats nav tas, ar kuru salīdzinās. Diez ko darīt tiem ļaudīm no dokumentālajām?
manuprāt, tas neiedvesmo, vnk palīdz samierināties ar situāciju, jo kaut kur pasaulē kādam ir vēl sliktāk! Es nezinu.. kaut kā jocīgi

Mūzika, motivējošas filmas, kaut kas jauns - izbraukumi, kad pavadu laiku ar tuvajiem.
Stipri šī sajūta agrāk attīstījās, kad ar draugiem sen atpakaļ vizinājos ar mašīnu pa nakti, pilsētā smuki gaismiņas spīdēja, visi laimīgi, nevienu tajā brīdī nekas neuztrauca, mūzika skaļi skanēja, vēl pie tam laba.. Vot tad es jutos vislabāk.