nu, tas, ka meitenes tev stāsta, ka viņuprāt šāds attiecību modelis nestrādā, norāda uz to, ka tava greizsirdība varētu būt diezgan pamatota.
pati arī kādreiz mocījos ar attāluma attiecībām. es gan draugu satiku kā minimums reizi mēnesī. dažreiz viņš mājās bija divas nedēļas, vienu nostrādāja, tad atkal divas mājās. citreiz atskrēja uz vienu dienu mēnesī. bet viņš bija šausmīgi pļāpīgs un nemācēja turēt noslēpumus un regulāri man stāstīja kā viņa kolēģi, kuri arī pelnīja mājām, mašīnām, kāzām, krāpa savas sievas, līgavas un draudzenes gan pavadot brīvdienas kādā klubiņā, gan pārbraucienu laikā uz prāmjiem. padraiskoties ar citām meitenēm, jo draudzene taču nekad neuzzinās, bija standarts :) vienmēr biju pārsteigta, cik saskanīgi un laimīgi ar savām draudzenēm šie krāpēji izskatījās. arī manas attiecības beidzās ar krāpšanu, jo man mašīna nelikās īsti labs motīvs, lai draugs gadiem atstātu mani uz ilgu laiku vienu pašu, un sākām atsvešināties.
protams, pastāv iespējamība, ka tavējais tevi nekrāpj. tu taču arī viņu nekrāp, vai ne? kāpēc lai viņš nebūtu uzticīgs tā pat kā tu.
bet varbūt tomēr ir vērtīgi ieklausīties citās meitenēs un saprast, ka ar šādu attiecību modeli tu vienkārši iznieko laiku