Čau! Gribētos padalīties ar savu attiecību problēmu.
Tātad esmu kopā ar puisi jau pusgadu, kopā dzīvojam. Viņam darbs ir diez gan svarīgs. Bez tā, ka viņš strādā ikdienā, viņš loti bieži ir sācis strādāt pēc darba darbdienās (bieži vien līdz pat pusnaktij). Dažreiz ir jastrādā arī sestdienās un viņam pilnīgi normāli ir strādāt svētdienās, arī līdz pusnaktij.
Nesaku, ka tā ir pilnīgi katru nedēļu, jo ir arī dienas, kad viņš atpūšas pēc darba.
Kamēr nebija ar mani kopā, tikmēr diendienā strādāja līdz pusnaktij gandrīz katru dienu. Attiecību sākumā vispār tā nebija problēma. Manis dēļ viņš darbam pēc sava darba laika atvēlēja varbūt tikai vienu dienu nedēļā, pašlaik iet jau uz to, ka ir otrādi - man viņš atvēl labi, ja tikai vienu vakaru nedēļā. Esmu arī teikusi viņam, ka mani tas nomāc, bet atbilde parasti ir "Bet tev ir jāsaprot, ka man ir jāpabeidz mans darbs un es tur neko nevaru darīt"
Pagaidām visvairāk satraucos par to, ka piektdien ir pasākums, balle uz kuru vēlētos ar viņu aiziet. Viņš teica, ka tad jau redzēs, nezina, vai būs laiks. Turklāt es pēc šī pasākuma tāpat braucu prom uz nedēļu un tad viņš arī mierīgi varēs strādāt visu šo laiku, kamēr es nebūšu pie viņa.
Nezinu ko darīt. Vai man samierināties, ka esmu kopā ar darbaholiķi vai šķirties?