kā reaģēt?

Ziniet,man gan nebija 14-15 gados smieklīgi,ka mamma sakrāja manas somas un kliedza,lai es vācos projām.Un ja es to neizdarīšu,viņa izsaukt policiju.Bet pēc dažam stundām viņa sāka ņirgt un pateica,ka tas bija vienkārši joks

Paslēp viņas mājās narkotikas, pasūdzies mentiem,un pēc tam pasaki mammai,ka tas taču tikai joks bija. :-D

Pēc BananaGod Tava agrākā topika, ja to ņem, kā vienu faktu - kad Viņa nevēlējās nepako atlaist prom, tad tagad notiek kaut kāda atspēlešanās izskatās! Pa ko, kapēc utt, to neviens cits labāk, vai ta zinās!

Labākais :-D būs ja aiziesi atpakaļ - tā "parāds" pazudīs, kā ietu prom - tā tas patādītos, nav teikts tieši tā notiktu, uz šantāžu tikvaitā velk.

Kāds uztver šo visu nopietni??!! :-O

Kāds uztver šo visu nopietni??!! IR!!!!!!!!!! Kaut viena;-)

Vai tas ir joks?

Nav trollis!
Vispār man vidusskolā bija meitene, kuras mamma viņu ieslēdza uz balkona ziemā halatā arī aiz kaut kādām dusmām, pēč 1h izlaida, un teica, ka tas bija maziņš jociņš,sita arī viņu un apvainoja. Atņēma skolas tirdziņos nopelnīto naudu. :(

Traki...(t)
Es ticu, ka šis ir īsts stāsts. Arī ja tieši šis nav, tad ir vairāk kā skaidrs, ka tā tiešām notiek un domāju, ka ir pat ļoti daudz tādu gadījumu.
Es iesaku nobloķēt viņas numuru, lai viņa nevar Tevi sazvanīt un uzrakstīt sms. Bet es nezinu ko es pati darītu tādā situācijā. Domāju, ka nevarētu tā vieglu roku nobloķēt, jo tomēr sāpe jau būtu, jo lai vai kā, bet mamma.
Jūtu līdzi!

Man ir bijis līdzīgs gadījums ar ex draugu . Viņš pēc mūsu attiecību pārtraukšanas paziņoja ,ka esmu parādā viņam 3k . Viņam esot visi čeki no kafejnīcām , dažādām dāvanām ,ko viņš man dāvinājis , un viņš iešot uz tiesu un pieprasīšot no manis kompensāciju. Protams , ka es viņu pasūtīju trīs mājas tālāk , bet viņš kādus 2 mēnešus centās mani šantažēt ,draudēt ,ka mani novāks ,ja naudas nebūs . Paldies Dievam , viss beidzas labi. Bet idiotu pilna pasaule.

Kpc pie drauga nepārvācies?

Selīna

Man ir bijis līdzīgs gadījums ar ex draugu . Viņš pēc mūsu attiecību pārtraukšanas paziņoja ,ka esmu parādā viņam 3k .

lai nebūtu vēl arī šādi :-D

Es šajā gadījumā drīzāk uztrauktos par mammas mentālo stāvokli.
Ja tev tomēr par to vienalga, tad vienalga. Nekur jau viņa tevi nesūdzēs un neko arī nepanāks. Pasmejies par lietas muļķīgumu un dzīvo tālāk savu dzīvi tādu, kādu tu to vēlies un, lai taviem bērniem nebūtu tāda nākotne, kāda bija tava pagātne :)

Es piekrītu Bubziks
Vesels cilvēks šādi nerīkotos, iespējams, viņai vajag palīdzību.

Arī ticu, ka šīs ir īsts stāsts. Jo ne tādi vien brīnumi redzēti un dzirdēti visapkārt, kādus vardarbības aktus vecāki pastrādā pret savām atvasēm. Šis vēl ir salīdzinoši ok (un nemaz nenoniecinu BananaGod sāpēs šai jautājumā, jūtu līdzi i viņai, i citiem dzīvu vecāku bāreņiem), ja ir zināmi ļaudis, kuru miesīgie vecāki bērnībā fiziski iespaidojuši un/vai seksuāli pazemojuši gadiem ilgi... Emocionāla vardarbība arī ir vardarbība, turklāt tikpat nepatīkama un sāpīga kā fiziskā un seksuālā, lai arī ne tik viegli pierādāma tiesu instancēs.
.
Tas, ko varu ieteikt no savas puses - ignorēšana. Nulle reakcijas. Banana, Tava mamma to tik vien gaida, ka Tu cepsies par viņas izgājieniem. Protams, viņai škrobe, ka upuris aizlaidies no mājām, bet tas nenozīmē, ka viņa neatradīs citus veidus, kā Tevi spīdzināt. Šis ir viens no piemēriem, kā viņa to var darīt.
- Pēc iespējas mazāk komunicē ar viņu. Atpūties no viņas un viņas izgājieniem. Ne jau tāpēc aizgāji dzīvot pie drauga, lai turpinātu turēties pie mammas brunčiem.
- Necel zvanus. Ja cel, tad izlases kārtā, un tikai tad, kad tiešām vari runāt un zini un jūti, ka tajā brīdī spēsi turēties pretī viņas manipulācijām ar Tevi.
- Runājot ar viņu, risini lietišķus un adekvātus jautājumus, ne tādus tizlumus, kā šis.
- Mācies teikt Nē. Īstu un spēcīgu, no sirds dziļumiem dunošu Nē - tādam nekas nespēj stāties pretī. ;)
- Un mājās, protams, nelaid iekšā. Tavs draugs pareizi dara, ka netaisās to stervu aicināt pār savu slieksni. Un ieteiktu tiešām respektēt arī drauga viedokli šajā jautājumā - tās ir arī viņa mājas. ;)
- Atmet cerības, ka Tava mamma varētu mainīties uz labo pusi. Vnk atmet, jo tās ir veltas, pagalam veltīgas cerības - tādi ļaudis nemainās, un vismazāk viņi mainīsies, ja ir kāds, kas joprojām ļauj viņiem kāpt sev uz galvas. Pieņem to, ka Tava mamma tāda ir, necenties viņu pārveidot, jo tas nav iespējams, tik vairāk pati sev pāri nodarīsi. Bēdīgi, ka tā ar viņu Tev ir, bet vienīgais prātīgais, ko Tu vari darīt, ir nelaist viņu iekšā savā dzīves telpā, kur Tev kopā ar viņu nav komfortabli (tas ir tas pats, kas teikt Nē). ;)

Nerātnā +++

Bubziks,tu ko.Pēc viņas domām viņa ir ideāla māte,bet problēmas ar galvu un pasaules uztveri ir man un vienīgi man(t)Viņa arī visiem radiem visu laiku sūdzās,ka esmu tā stulba meita,kura viņu visu laiku pamet un vispār visu dzīvi viņai sabojāja.Kaut cilvēki no puses(ne ģimene) viņai saka,ka viņai tiešām ir nepiciešama palīdzība.Bet es nevaru viņu aizsūtīt uz Tvaiku bez viņas gribas.
nerātnā,es jau ne uz ko neceru.Mani vienkārši za*bala tā sieviete.Viņa nevar ciest to,ka es esmu laimīga,ka man viss ir labi,ka man ir sava dzīve un kā viņas bezjedzīgas pamācības/ieteikumu man nav vajadzīgi.Ja varētu tā darīt,es visticamāk būtu atteikusies no viņas un izsvītrojusi no dzimšanas apliecības.Un zinot viņu,viņa būtu tikai priecīga par to,ka beidzot viņai nebūs tādas meitas kā es:-/(t)

Tu nostādi Viņu tā, ka problēma būtu tikai Viņā, nāk-? prātā kas tāds par ko Viņa būtu aŗī kādreiz priecīga par meitu. Ja cilvēku nemoka dzīvē atkarības no kurām notrulinās arī prāts, pie normāliem apstāķļiem vnk ar galvu kas nav, uznāk melnie utt.

KB-9,es negribu teikt,ka es esmu ideāla meita.Bet no viņas puses tas ir stulbi,visu dzīvi uzskatīt mani par s*šī un pēc tam cerēt uz to,ka man būs normāla attieksme pret viņu.

visu dzīvi uzskatīt mani par s*šī

sušī?:-D

Nu ir arī tā, ka notiek bāšana acīs - to bija labāk to jau izdarīt vajadzēja utt, it kā tā būtu nezināma situācija(t), katrs jau nav perfektais paklausīgais vecākiem, no sava saku, mans ķermenis ko gribu to arī ar savu dzīvi un iespējām iesāku, varu tikai nolemt vai un cik lielā mērā ņemt vērā padomus un viņu palīdzību!