Tas tests tomēr nav īsti pareizs, vismaz manā gadījumā. Tērēju vairāk kā man uzrādīja, turklāt šobrīd neīrēju, dzīvoju savā īpašumā. Testā pat atzīmēju, ka gribu suni/kaķi un ļoti labi zinu, cik tas vien nemaksā.
--
Mana pieredze-kad sāku dzīvot patstāvīgi, man bija 18. Strādāju paralēli mācībām. Ja nemaldos, mani ienākumi toreiz bija kādi 200-230 lati. Ēdu ļoti vienkārši, bet neuzskatu, ka slikti, cik atceros diezgan bieži bija griķi, tomāti, gurķi. Ēdu arī maizi, olas, dažreiz gaļu. Veikalā skatījos, kas lētāk un tajā laikā ēšana vispār nebija baigi svarīga. Televizors man bija vecs, no vecāku mājām, tajā laikā nevajadzēja ne dekoderus, ne kādus pieslēgumus, ja bija antena, tad kaut ko arī rādīja un to arī skatījos. Veļas mašīnas man nebija, veļu mazgāju vai nu pie vecākiem vai veļas mazgātuvē.
Sākumam nopirku nelielu katliņu un vienu no lētākajām pannām, pāris šķīvjus, dakšas, karotes, nažus (arī tikai pāris), krūzi paņēmu no mājām. Tualetes papīru pirku tādu, lai nav galīgs smilšpapīrs, bet tā, lai arī būtu lielāks iepakojums un akcijā. Tīrīšanas līdzekļus pirku lētus un daudz maz efektīvus.
Bija diezgan jāskaita, ko var atļauties un ko nē, bet sanāca arī kādu jaunu drēbi nopirkt, uz kafejnīcu aiziet un ar draudzenēm vīnu iedzert.
---
Un tagad saprotu, ka salīdzinot ar to laiku esmu pārvērtusies par izšķērdīgu buržuju. :-D