Esmu bijusi lieciniece (blakussēdētāja), kad šoferim par ātruma pārsniegšanu pajautāja gan darba vietu, gan algu, bet neredzu tam īsti jēgu, jo pie mums soda apmēru nenosaka ienākumu līmenis. Kad mani apturēja par ātruma pārsniegšanu, vienīgais, ko pajautāja, bija dokumenti, vairāk nekas. Es atteiktos uz sitiena saukt savu vietu (noslēpums nav un nekas man par to nebūtu, jo pamatdarbā pati esmu uzņēmuma īpašniece, tas ir princips), pajautātu, kāpēc tas ir būtiski. Kad sastāda protokolu, būtisks ir personas kods, par to gan labāk nemelot, zinu gadījumu, kad gājējs šķērsoja ielu pie sarkanā, apturēja policija, prasīja personas kodu, viņš sameloja. Nu forši nebija, īpaši ņemot vērā to, ka tas pārkāpējs bija valsts ierēdnis. :-D
Kā arī zinu izcili muļķīgu jautājumu, kad viens čalis naktī savā dzimtajā pilsētā nepalaida gājēju pie gājēju pārejas, viņu apturēja CP un palūdza dokumentus, viņš automātiski pajautāja: "Vai varam ko sarunāt?" Viņš bija valsts amatpersona. Gadījumu, kurā citādi būtu ticis cauri ar brīdinājumu, izvērsa kā amatpersonas mēģinājumu dot kukuli citai amatpersonai. Malacis.