Bet ja nopietni, šādas diskusijas ir bijušas, kur daži kaismīgi pastāvēja uz to, ka visi kailfoto ir baigā vērtība, atmiņas un ka tam ir jāpaliek šādā formā obligāti saglabātam. Lielākā daļa, tāpat kā es tomēr runātu, man tas absolūti nebūtu pieņemams. Jā, prātu nevar kontrolēt, bet šādām atliekām taustāmā formā, ja viss ir cauri uz visiem laikiem, nav jāpaliek, arī nedomāju, ka tā meitene gribētu, ka šādas bildes paliek un kādi citi/citas tās skatās. Ja viņam būtu problēmas tās izdzēst, es laikam būtu pārsteigta. Un diez vai ticētu ''upsī, aizmirsās, revidējot visu kompi, tieši šis paslīdēja garām''. Ja attiecības ir nopietnas, tad partnerim rūp otra domas un pats galvenais, kas šeit ir, sajūtas un emocijas, tādējādi, ja tiek izspiests un normāli paziņots, kas redzēts un ka tā nebūtu konkrētajam cilvēkam pieņemams un ka neredz arī iemeslu ko tādu cītīgi glabāt, aka mazbērniem, lai ir ko parādīt, kāda nu dzeivite bijuse, tad attiecīgi izrunātos, izskaidrotos un likvidētu. Un vienalga, skatās viņas tikai, neskatās, vēl ko fantazē ar tām bildēm, bet manā uzskatā nu nav plikas draudzenes jāglabā kā nez kāds svētums, lai tik no atmiņas neizzūd, jo bijusi daļa no dzīves, jo visiem ir pagātne, bet pagātnei nav paralēli jāpastāv un šādos mirkļos arī jāiejaucas jaunajās attiecībās. Tas post factum, apriori ir pagājis laiks un diez vai arī domās tiek nemitīgi pārcilātas šīs ainas, kas vēl vairāk tās padara par liekām.