Nu, ja situācija ir tāda, ka nelīdz pat ampulas un kodēšanās, tad psihiatrs un problēmas saknes atrašana jau nu nelīdzēs ne tik - kārtējā naudas izmešana vējā! Manu radu lokā ir alkoholiķis. Stāsts tas pats - gan kodēties vests, gan ampulas šūtas, gan pie ārstiem vests, gan pat cilvēks no baznīcas nācis, runājis ar viņu. Uz to brīdi visu saprot, sola, ka nekad, nekad nedzers, jo grib sev normālu dzīvi, bet paiet diena vai divas kā viss sākas no jauna. Ja noraujas, tad dzer mēnesi no vietas un vairāk. Skaidrā prātā apzinās ko dara, bet, kad sāk dzert, tad viss - no cilvēka pārvēršas par briesmoni. Ko darīt? Ja godīgi, nezinu, jo tuvinieki, kuri cenšas palīdzēt, arī jau sāk lēnām zaudēt cerības. Reizēm saka, ka vienīgais, kas atradinātu no dzeršanas, būtu kaps. Skarbi, bet es spēju saprast, ka cilvēki vairs nespēj izturēt, nezinot ko vēl darīt, ja viss iespējamais jau izmēģināts. Tai pat laikā, manuprāt, cilvēkam jau ir tik tālu notrulinājušās smadzenes, ka pat gribasspēks vairs nekāds nav - vienkārši ļaujas dzīvei sevi vest pa alkohola taciņu...