Es uz to skatos vienkārši. Tu katru reizi esi savā labākajā " es" būtībā. Katra "kļūda" ir apzināts tavas labākās būtības pieņemts lēmums. Labāku lēmumu tava apziņa nevarēja pieņemt, jo nav izaugusi vēl līdz tam. Tagad, attālināti skatoties uz situāciju, pēc laika, tava apziņa ir mainījusies -izaugusi, tāpēc, tev liekas, ka varēji darīt savādāk...bet patiesībā, nevarēji. Tu vienkārši esot tāds kā tagad, nonākot pagātnes situācijā rīkotos savādāk, bet esot pagātnes sev, nonākot pagātnes situācijā rīkojies tā kā uzskatīji par pareizu toreiz.
Tāpēc patiesībā nav ko sev piedot, pat ja tu būtu pieņēmusi "labāko" lēmumu, tas nedotu tev tādu domāšanu un iespēju /lietu/procesu novērtēšanas spējas, kādas tev ir pašlaik. Tavs "sliktais" lēmums ir mācība. Iemācījies tā vairs nerīkoties, ej tālāk un nepieļauj tās pašas kļūdas. :)