Manas domas - skaidrs, ka māte (39 gadus veca, uzreiz ieleca prātā, ka jaunā māmiņa bijusi savulaik) un 18 gadus bērns ("bērns") apzināti pirkuši narkotikas. Pamēģināja, kādam palika tik slikti, cik nebija plānots, sabijās, izsauca ātros, ātrajiem vajadzētu saukt policiju, ja būtu narkotikas - sacerēja pasaciņu (visdrīzāk jau pirms visas pasūtīšanas izdomātu). Katrā ziņā, manuprāt, jocīgi, ka šo gadījumu nevis virza policijai, bet stāsta medijos kā "īstu" gadījumu, jo (1) iesaistītās personas ir jaunas, vecu pensionāru var apčakarēt, bet nejau jaunus, internetu lietot pratošus cilvēkus, kas dzīvo mūsdienīgā vidē (2) 100gb ekstazī nemaksā tikpat, cik 100gb magnijs un apčakarēt par cenu - skat. pirmo punktu (3) tāds katalogs nezinātājiem nevar pastāvēt, zinot, kā ķer narkomānus, ja kāds narkodīleris reāli izveidoja katalogu ar "vitamīniem", tad tur jāzina īstos cilvēkus, nevis jāatrod savā pastkastē. neviens nespēlējas ar krimināllikumu tik atklāti (3) pieņemsim, ka tiešām domāja, ka magnijs. bet atnāca rozā tabletes ar zīmējumiem plastikāta maisiņā. kādā informācijas vakuumā jādzīvo, lai uztvertu to par magniju?
Vienvārdsakot, pašlaik visinteresantākā pasaka, ko esmu dzirdējusi par to, "kā nejauši sanāca nopirkt narkotikas". :D