Man ir līdzīgi, biju kopā ar meiteni 3 gadus, arī izšķīrāmies ap to laiku, meitene bija ar mieru ik pa laikam satikties pavadīt laiku kopā utt.. sākumā ik pa laikam piedāvāju tur aiziet uz teātri, resturānu , bija jaukas sarunas, bet neaiztikām tēmas kas saistītas ar mums - attiecībām utt.. Bet nu tagad es saprotu, ka tagad viss, jo mēdzām šķirties un tad kopā, bet tgd ilgs laiks pagājis.. Bet nu nolēmu sevis labad, beigt piedāvāt iziet laukā un tā, jo nu nav veselīgi, man jūtas itkā vel ir pret viņu bet nu satiekot viņu es atkal sevī atjauninu tās sāpes, kas man ir bijušas.. tagad arī sāp, bet nedaudz vieglāk ir par to nedomāt :)
Protams nāk debīlas domas galvā, ka viņa ar citu kaut ko, ārprāts, pretīgi!! Un tās domas, ka ajj viņai būs bērns no cita, ģimene utt.. Bet nu labi, jāpaliek par veci un jāpalaiž tas vaļā..
Varbūt kādreiz dzīve, bet tad jau būs par vēlu! :)
Tāpēc es domāju, pietiek muļļāties un nogriez visu..