Tika teikts, ka šādi cilvēki, kas dara (ievietojam jebko, kas nu kuram ir šausminošs un asins stindzinošs), neko būtisku nevar saviem bērniem iemācīt. Es uz to domu atbildēju, ka ir dažādas profesijas, ja tās tā var nosaukt, kur arī tad varētu apgalvot ko līdzīgu, bet vai tāpēc būtu jāveido šāds iepriekš minētais secinājums? Tad jau trešdaļa cilvēku ir notrulinājušies un nespējīgi bērnus uzaudzināt vai parādīt, kas ir kas šī viena punkta dēļ, uzsvēru ''un'' daļu. Domāju, ka ne visi, protams, ko tādu var darīt un nekad neesmu atbalstīju dzīvnieku mocīšanu, bet ne mums būtu jāspriež tādā griezumā par to, kuri ar to nenodarbojas - tieši runājot par bērnu audzināšanas jautājumu. Ļoti pārspīlējot varētu teikt, ka tad vecvecāki laukos, kuri tur vistas sētā, lai nokautu un ēstu, atvestajiem mazbērniem arī neko labu nevar iemācīt, jo dzīvniekos saskata tikai gaļas funkciju, kamēr bērns piebaro vistiņas un tad vēlāk činkš galva nost. Nu tāds ne gluži vienā līmenī esošs piemērs, bet tad pēc kā spriežam? Varbūt automehāniķis neko nevar būtisku ieaudzināt, jo strādā ar detaļām visu laiku un ne ar cilvēkiem un ir truls no tā. Man nešķiet relevants pieņēmums, sašutums par to un šāda slēdziena izdarīšana spējai mācīt bērnu.
1821
