Attieciibas ar sevi ir spogulis attieciibaam ar viirieti

Partnera izturēšanās ir tieši atkarīga no tā, kādu 2. pusīti sieviete izvēlas... ja sievietei ir svarīgi, ka par viņu rūpējas.. tad neieķersies piedurknē vecim, kas atstāj novārtā :)

Protams, ka tā ir, un ne tikai attiecībās ar vīrieti. Ar jebkuru. Atšķirība tik tā, ka tuvās attiecībās asāk un vairāk izjūt.
.
Izeja?
Mainīt attieksmi pret sevi. :)
To var, atliek tikai vēlēties un strādāt pie tā, un, ak, jā, parasti jau viegli nav, jo no zemapziņas iztrenkātie tarakāni nav patīkamākā paskata, tāpēc ir destruktīva vēlme tos iedzīt tur atpakaļ. Bet tas, kādā veidā strādā ar saviem tarakāniem (psihoterapeits, pašiedvesma, vaļasprieki utt.) jau ir katra izvēlē un gaumes jautājums. ;)

Laikam piekrītu Scandinavian - tiešām izklausās, ka sevi nosakņo, ka nekas labs nebūs, jo esi tāda un šāda. Dažreiz vienkārši sanāk sastapt "ne Tavus" cikvēkus, un, lai kā Tu sevi uztvertu vai neuztvertu, jums abiem vienkārši nesaskanēs. Par tēmu - es domāju, ka visticamāk sieviete vai vīrietis, kuriem skaidrs, ka viņi vēlas abpusēji mīlošas attiecības, nebūs ilgi kopā ar partneri, kurš viņus, piem., regulāri (ja vispār) pazemo vai izturās necienīgi. Protams, ja viņi redz šādu uzvedību un tàda reàli eksistē. Vai tā ir īpašāka sevis mīlēšana? Nezinu, var jau arī tā to saukt, es to saucu par veselīgu devu ego un saprātīgu pašaizsardzību.

Nepiekrītu. Vari sevi mīlēt un cienīt, bet tik un tā sapīties ar vīrieti, kas ne mīl, ne ciena tā, kā gribētos. Vienīgi sieviete ar pašcieņu šādas attiecības pārtrauks, sieviete, kurai pašcieņas nav, samierināsies.
Tu vari izvēlēties cilvēkus savā dzīvē, bet nevari likt viņiem pret sevi just kādas noteiktas jūtas.

Piekrītu. Mīli sevi un tad arī citi tevi mīlēs. Pārbaudīts uz savas ādas.

Koks ar diviem galiem.

Tas viss strādā zemapziņas līmenī. Sieviete, kura no malas it kā ir pašpārliecināta, it kā mīl sevi, bet tāpat pievelk visādus mudakus, nemaz nav ne pašpārliecināta, ne patiesi sevi mīl, tā ir tikai maska. Tādas destruktīvas attiecības mums tiek dotas, lai mēs augtu, lai mēs saprastu, kādus cilvēkus mēs gribam sev blakus un kādus ne. Lai mēs saprastu, ka vispirms pats galvenais cilvēks mūsu dzīvē esam mēs paši un tikai tad visi pārējie. Lai mēs saprastu savu uzvedību destruktīvās attiecībās, lai mēs saprastu, ko mēs darām nepareizi, esot attiecībās un kāpēc pievelkam kadrus, no kuriem patiesībā gribas turēties pa gabalu. Un kamēr autore tiešām sevi noskaņos, ka viņa nav vērtība un nav pelnījusi normālas attiecības, tā arī būs un viņa turpinās pievilkt neriktīgos.

Piekritīšu jau izskanējušajam viedoklim, ka arī skaistās, pašpārliecinātās, gudrās, veiksmīgās utt. satiek sev neatbilstošus vīriešus, taču vienīgā atšķirība ir tā, ka šīs sievietes ir spējīgas šīs attiecības izvērtēt un pārtraukt, kamēr sieviete nelaimes čupiņa jutīsies pateicīga, ka viņai vismaz kāds ir un tas nekas, ka tas kāds ir attiecībām nekam nederīgs, jo tāda tad ir šīs sievietes misija "būt ar tieši šo indivīdu".
Nav formulas, kas pašpārliecinātās izglābj no sliktajiem vīriešiem un nepašpārliecinātās neizglābj. Šos tipāžus satiek kā vienas, tā otras, jo nevienam jau nav uz pieres rakstīts, kas un kādas domas viņā iekšā mājo. Man pat šķiet, ka mēs visi bez atlases satiekam gan sev atbilstošos, gan neatbilstošos. Jautājums ir par to, vai mēs mākam izvērtēt un palaist to, ko mums patiesībā nemaz nevajag. :-)

Vai piekriitat, ka tas kaa sieviete pati izturas pret sevi ir tieshi proporcionai tam kaa preteejaa dzimuma paarstaavis iztureesies pret vinju....

Cilvēki kopumā, ne tikai Tavs partneris attiecībās, pret Tevi izturēsies tā kā Tu ļausi viņiem izturēties...