Kaut kā šķiet pārāk pārspīlēti, ēst ar trubiņu, smalcināt zāles utt. :D Man izrakstīja recepšu pretsāpju zāles ketanov un miers, antibiotikas nē un nevajadzēja. Tās pretsāpju zāles uzreiz pēc izraušanas teica, lai dzeru, kamēr vēl nav izgājusi tā narkoze. Pirmo un otro dienu dzīvoju uz šīm zālēm, jo sāpēja, kad iedarbība sāka iziet, bet ar zālēm bija labi. Pēc tam varbūt vēl kādu tableti iedzēru, bet daudz mazāk, jo bija kļuvis labāk, gandrīz nesāpēja, taču bija piepampis un pēc tam radās zilums, nu sajūtas kā jau pie jebkura ziluma, nepatīkami bija gulēt uz tā vaiga utml, bet nekas vairāk īsti nesāpēja. Ēst varēju uzreiz teju visu - droši vien pirmajā dienā vairs neko neēdu, bet nākamajās neatceros, ka būtu man kaut kādi ierobežojumi. Centos ēst uz otru pusi, bet nebija tā, ka caur trubiņu ēdu.
Rāva ar vietējo narkozi (? atsāpināšanu?), nepatīkami bija, kad sāka iziet, bet tad jau atkal laida iekšā.
Un tas pie visa tā, ka ļoti baidos no sāpēm, man nepatīk zobārsti un uz mani narkoze slikti iedarbojas. Pēc tam biju uz zoba plombēšanu pie cita ārsta un tā vizīte bija daudz sāpīgāka. :D
Drīz iešu raut otru apakšējo. Nav bail no sāpēm, drīzāk no tā, kā iešu uz darbu ar sapampušu vaigu. :D Augšējos pagaidām nevajag. No ārsta dzirdēju, ka augšējos raut ir daudz vieglāk un nesāpīgāk.