dr5374677, laikam būšu viena no retajām atbalstītājām:-) Mana pārliecība vienmēr ir bijusi, ka mīlestība dara brīvu, nevis ierobežo. Protams, vēl jautājums ko katrs saprot ar mīlestību, bet greizsirdība nevar būt mīlestības pavadonis, tāpat kā aizvainojums, dusmas vai naids. Mīlestībai, manuprāt, nav pretmetu, līdz ar to arī nav nepieciešamības sevi ierobežot, bet galvenais ir tas kā divi cilvēki savā starpā uztver savas attiecības un par ko vienojas. Ne jau vienmēr arī tuvībai ar citu cilvēku ir jābūt ar seksuālu raksturu. Piemērs no manas dzīves:-D: draugam darba tuss ar čomiem un čomenēm kolēģiem, man vakars sev, vai tas nozīmē, ka man jāsēž mājās un par kaut ko jācepjas un jāpārdzīvo? Es labāk aizeju uzspēlēt biljardu, ir bijis gadījums, kad sapazīstos ar džeku un vienkārši runājamies līdz rīta gaismai, es pat nezinu viņa vārdu, bet tas nav svarīgi. Jauni iespaidi, jauni viedokļi, ja mans tā brīža draugs par to ceptos, uzskatītu, ka man jāsēž mājās un jāgaida, kad viņa ballīte beigsies, tad gan es laikam justos kā krātiņā:-)