Man tā meitene atgādina mani. Man bija viens darbs, no kura pēc divām nedēļām pati aizgāju. Kolektīvs ļoti mazs, man šāda veida darbs bija pirmais. No pirmās dienas uzreiz darbs, neko nepaskaidroja. Man deva uzdevumus, bet nedeva paraugus. Ja gadījās kļūda, tad bija ļoti neapmierināta, tādēļ arī gandrīz katru lietu 100x pārjautāju. Vispār tur bija tāda saspringta sajūta strādājot, nejutos brīvi.
Uzreiz pēc tā darba aizgāju strādāt tādu pašu darbu, bet citā vietā ar citu kolektīvu. Sākot strādāt, viena diena bija apmācības, kur iedeva papīru un rakstāmo un teica - pieraksti, nākamajās dienās, piemēram, pateica - raksti tādu un tādu dokumentu, atsūtīšu tev paraugu. Un tā savācās paraugs pie parauga, un viss skaidrs. Strādājot iemācīja arvien jaunas lietas, pasakot, lai pierakstu vai iedodot savus materiālus, iesakot grāmatas utt. Tieši bija priecīgi, ja uzdeva jautājumus, bet par vienu un to pašu vairākkārt neuzdevu, jo bija kur ieskatīties, ja kaut ko aizmirsu.
Es uzskatu, ka, ja ņem cilvēku kā baltu lapu, tad jārēķinās, ka viņu arī jāapmāca, ar parastām komandām "izdari to" nepietiek, ja cilvēkam šajā jomā nav pieredzes. Ja vajag cilvēku, kurš visu zina, tad jāmeklē cilvēku ar pieredzi konkrētajā jomā.
Turklāt, manuprāt, tevi uzvelk sīkumi. Nu un tad, ka sagatavoja divas vēstules? Es tādā gadījumā nebrauktu virsū, vienkārši pateiktu, lai nākamreiz taisa vienu. Domāju, ka meitene streso, baidās kļūdīties un nejūtas labi jūsu kolektīvā. Tāpēc vien par neapķērīgu es viņu nesauktu. Vienkārši, ja neiestrādājas, nesastrādajas, atlaid pārbaudes laikā, ja pati neaizies pirmā - kā es to izdarīju.