Vispār, esmu ievērojusi, ka Latvijā dzīve pēc 30 "beidzas". Te katram pie muguras ir pielikts taimeris, un ja noteiktajā laikā neizskriesi stafeti, būsi defektīvs sabiedrības loceklis. Un tā nu visi skrien pa kaklu, pa galvu, lai tikai paspētu un būtu vērtīgi sabiedrības acīs (ar izglītību, precēti, ar bērniem, no sabiedriskā viedokļa ar labu darbu), kamēr lēnām iekšēji kļūst dziļi vientuļi un nelaimīgi, zaudējot paši savu vērtību savās acīs. Ja kāds grib to taimeri nopurināt, tad sākas "presēšana".
Meitene, sūti d... visus, izņemot sevi. Tikai Tu pati zini, ko Tev šobrīd vajag. Nepaļaujies ne spiedienam, ka ar vecākiem dzīvo lūzeri (vajag taču vismaz vecim uz kakla dzīvot, to drīkst), ne arī uzskatiem, ka ārzemēs Tev noteikti neies (tur ir tikai sēnes un burkāni). Bailes sabotē Tavu veiksmi, tāpēc ar galvu apdomā, ko Tev vajag, cik reāli ir to sasniegt konkrētajā gadījumā, un rīkojies! Iespējams, pamanīsi vēl kādu variantu.