Izvēles priekšā

30+, izglītības nav, grib sākt darīt kaut ko nopietnāku un pēkšņi saprot, ka, lai attīstītu sevi kādā nopietnā jomā, jāsāk no pašas apakšas par pašu apakšējo algu

Kas tur īpašs? Man tajā vecumā arī nebija izglītības. Tagad ir.

Es laikam šito nekad nesapratīšu. Nu, kā var labprātīgi gribēt strādāt rūpnīcā, ja ir visas iespējas studēt. Tikai tādēļ, ka rūpnīca ir ārzemēs, bet studijas LV? Aizbraukt var paspēt vienmēr, tur tak melnstrādniekus vienmēr vajadzēs.
Cita lieta, ja Tev tur būtu baigi labs darba piedāvājums par kuru tad varētu domāt, ka otrreiz tāda izdevība nebūs. Bet nu Tavā gadījumā es viennozīmīgi izvēlētos studijas, brauktu Erasmusā, ja velk uz ārzemēm, kad būtu izglītība, tad brauktu prom.

Aizbrauc pastrādā gadu rūpnīcā, tas nav nekas slikts. Gan naudiņu iekrāsi, gan valodu (varbūt) uzkačāsi, gan smadzenes vietā nostāsies un nostiprināsi motivāciju studēt.

Mācīties nekad nav par vēlu - izvēlētos kādu gadiņu pavadīt ārzemēs un saprast, ko tad īsti gribas no dzīves.

Ja nezini ko,tad es ņemtu otro variantu, jo:
1. Sapelnīsi naudu
2. Uzzināsi kā ir dzīvot ārpus Latvijas,kas tev ļaus izprast vairāk vai gribi saistīt dzīvi ar Latviju vai ārzemēm.
3. Vienmēr var iestāties augstskolā ārzemēs. Latvijas diplomu ne visur pieņem.
4. Iespējams vairāk uzzināsi,ko vēlies no dzīves.
5. Jauna vide, iespaidi, iemācīsies daudz ko jaunu, būsi ārpus komforta zonas,kas liks sevi izaicināt.
:-)

Atgriezties Latvijā un mācīties šeit vēl paspēsi.

Cik smieklīgi, kā visi šeit uzsver lielo izglītības nozīmi. Vēl smieklīgāk - vismaz izmācies, dabū diplomu un tad aizbrauc detaļas pašķirot. Tad atgriezīsies un viss būs bumbās. Really? Cilvēks ar pliku izglītību bez darba pieredzes, rupji sakot, nav nekas. Cilvēks ar izglītību bez darba pieredzes attiecīgajā sfērā vairāk kā 5 gadus arī nav nekas, reti kurš darba devējs būs ar mieru ņemt inženieri pēc izglītības, kuram darba pieredze 5 gadus pēc tam ir bijusi saistīta ar pavisam ko citu.
Tieši otrais variants ir vislabākais tādam cilvēkam, kurš īsti nav atradis savu vietu, kuram šķiet, ka viņu nekas īsti neinteresē. Tur, ārzemēs, šāds cilvēks arī varēs labāk saprast, kurp virzīties, varbūt apjautīs, ka zāle citur nav zaļāka, vai varbūt tieši otrādi, ir zaļāka. Arī finansiālās iespējas, nebūsim naivi, ja vēl iemācās valodu labā līmenī, ir nesalīdzināmi augstākas. Šeit pat parastiem grāmatvežiem ir vietas, kur atļaujas maksāt 500-600 eur, un tas ir smieklīgi. Tādēļ nav īsti saprotams šis sašutums, tipiska mietpilsoņu domāšana - skola, studijas, darbs, ģimene, dzīve izdevusies. Tikai tiek aizmirsts, ka cilvēks var tālu tikt pirmām kārtām, ja viņam ir smadzenes, labas komunikācijas spējas un 100 citu īpašību, nevis vienkārši izmācīšos un viss aizies.

NFS man rodas jautājums: Vai studiju novirziens ir Tava izvēle, vai vecāku...citu radu...draugu...u.t.t.? Izklausās diezgan perspektīvi, bet, ja nav pašai par to intereses, tad protams jāapdomā otrs variants. Par to, ka šeit nav draugu - vai tur būs?

Westpoint, un atgriežoties pēc fabrikas, kuram tad būs vajadzīga? Es uzskatu, ka tas ir zemē nomests laiks, īpaši jaunai meitenei, ja ir iespējas studēt un tāpat aizbraukt un aplūkot, kādas tad tās ārzemes ir. Aizbraukt un šķirot detaļas var vienmēr.

Izklausās diezgan perspektīvi

Stereotips. Ar tādu attieksmi drīzāk trāpīs tajos 60%, kas minētās studijas tā arī nepabeidz.

Ģimenē problēmu nav , naudas problēmu arī nav, no mājas ārā neviens nedzen. Vienu gadu paņēmu pauzi no studijām un iekrāju pāris tūkstošus + man maksās pabalstu , tāpēc varu nekur nestrādāt kādu laiku un pievērsties tikai studijām. Studiju izvēle ir manējā, tāpēc ka no datoriem,sistēmām utml. saprotu daudz jau kopš bērnības, padodas matemātika un fizika.
Mammmai ir uztvere tāda, ka ir jaiegūst izglītība dēļ tā, ja tajos 30 gados attapšos, ka gribu Latvijā un bez izglītības neviens negaidīs.
Nezinu kāpēc man liekas, ka tur ir labāks dzīves līmenis un vieglāk iepazīties ar cilvēkiem, iespējams, ka tā ir manis paša vaina nevis valsts protams.

v35, joprojām uzskatu, ka tas ir par 60% perspektīvāk par to, ko mūdienās vidēji izvēlas studēt jaunatne...īpaši, ja NFS tas tiešām interesē, kā viņa norādīja.
NFS varētu piekrist, ka iepazīšanās ziņā, ja runa ir par Rietumeiropu vai štatiem, cilvēki ir atvērtāki+būsi ārpus savas ierastās vides un nāksies kontaktēt ar citiem cilvēkiem intensīvāk. Tad nu padomā, kurš ir tas īstais iemesls Tavām šaubām? Ja šobrīd Tevi smacē vecāku rūpes (jo viņu uztraukums par Tavu nākotni pilnīgi noteikti ir tikai viņu rūpes un mīlestība, ko savādāk nespēj parādīt), tad varbūt ir jāmēģina? Vai varbūt vari rast kompromisu starp viņu aizbildnieciskumu un savām vēlmēm, piemēram, studiju laikā dzīvojot kojās un iepazīstot jaunus cilvēkus?

Duujaa, tas ir atkarīgs no cilvēka. Kam tad ir vajadzīgi juristu vai ekonomistu bakalauri, kuri savu "karjeru" turpina maxima kasēs? Viss ir atkarīgs no cilvēka. Lielākā kļūda - cilvēks aiziet mācīties dēļ citu spiediena vai dēļ uzskata, ka tas ir prestiži. Tie paši IT speciālisti, interesanti, kuram būs lielāka priekšrocība - tādam, kurš pašmācības ceļā ir iemācījies daudzas programmēšanas valodas un saprot no šīs jomas daudz, bet viņam nav vēl izglītības, vai otrādi - studijas pabeidzis vāji kvalificēts speciālists, kurš no šīs jomas saprot visai maz?
Es drīzāk uzskatu, ka tieši izglītību var iegūt jebkad, ja tiešām jūti, ka tas ir tavs. Un ja tu jau strādā tajā sfērā un tev ir zināšanas, tad studēt tieši ir vislielākais kaifs. Un par to zemē nomesto laiku - sanāk, ka izstudēt jomu, kurā pēc tam vispār nestrādā, nav zemē nomests laiks?

Ģimenē problēmu nav , naudas problēmu arī nav, no mājas ārā neviens nedzen. Vienu gadu paņēmu pauzi no studijām un iekrāju pāris tūkstošus + man maksās pabalstu , tāpēc varu nekur nestrādāt kādu laiku un pievērsties tikai studijām. Studiju izvēle ir manējā, tāpēc ka no datoriem,sistēmām utml. saprotu daudz jau kopš bērnības, padodas matemātika un fizika.

Tad kāda velna pēc Tu taisies studēt IT Latvijā?

Westpoint, meiteni interesē šī joma un ir jau zināšanas - studijās iegūs arī kontaktus, kāda velna pēc dzīties un krāmēt detaļas? Nu kāpēc, pat ja nauda nespiež? 30 gados bez izglītības un pieredzes šeit tiešām baigi neviens negaidīs. Man jau doma tāda, ka, ja šeit nevar atrast draugus (ko studējot, strādājot varētu), tad kāpēc lai baigos draugus atrastu fabrikā, un jautājums, vai vajag. Ja viss slēpjas draugu problēmā, tad nu vēl nepārdomātāks lēmums būtu pamest iespēju studēt, ko normālu un kas pašai patīk.

Ja interesē un ir zināšanas, tad vispār nav skaidrs, kādēļ šis topiks tika izveidots.

Westpoint vai izlasīji visu topika pieteikumu?

Es izlasīju, bet nekur nesalasīju, ka viņai tā būtu sirdslieta, varbūt kaut ko palaidu garām. Saprast un interesēt ir divas dažādas lietas. Manuprāt, ja meitenei patiešām tik ļoti šī lieta interesētu, viņai pat doma neienāktu kaut kur braukt. Tas, ka nav draugu, nekas netur, nav nekas jauns. Tas ir 21.gadsimts, un tādu cilvēku kļūst arvien vairāk.

Westpoint, jā, es arī nesalasīju, bet tādēļ uzdevu precizējošu jautājumu NFS (tas viss redzams diskusijā:-D), kas principā nozīmē to, ka NFS nevar īsti izšķirties starp studijām, kas viņu interesē un vēlmi iegūt draugus. Tu situāciju redzi no malas, bet viņai ir grūti aptvert kopējo bildi, jo viņa ir tajā iekšā:-)

kas principā nozīmē to, ka NFS nevar īsti izšķirties starp studijām, kas viņu interesē un vēlmi iegūt draugus

Es nesaprotu domāšanas gaitu - nevar izvēlēties starp interesējošām studijām un draugu iegūšanu? Vai to kopā nevar? Vai studijās tomēr nebūs, nepatīk tā teikt, bet inteliģentāki un motivētāki cilvēki, ar interesēm līdzīgām, kur tad sarunas raisītos un būtu tie draugi, paziņas, nekā rūpnīcā, kur jāstrādā, kur atbrauc cilvēki ātri sapelnīt melno naudu, ne dibināt draudzību? Ja šeit neiet ārā no mājas, tad tur baigi sāks skriet ārpus darba uz visādiem klubiem, vietām, kur tad atrast tos citus ''vientuļos'' drauga materiālus?