Izvēles priekšā

Es izvēlētos otru variantu šobrīd. Augstākā man ir, Un arī vēlos aizbraukt no Latvijas, jo te nekas netur.

Pirmo, jo būtu normāla izglītība, ne rukāt rūpnīcā.

Šķiet, ka es izvēlētos pirmo variantu. Otrais man šķiet tāds ļoti sarežģīts.
Labi pārdomā pirms izlem, jo ārzemes ir liels solis, atpakaļceļa tik drīz debūs.
Es arī esmu bijusi šādas izvēles priekšā, izvēlējos studēt un piestrādāt! Redz, nemaz nepagāja daži mēneši un esmu jau stabili uz savām kājām.

Viennozīmīgi studēt! Ārzemes bez augstākas izglītības labu darbu dabūt ir ļoti grūti, Tu riskē tā arī tajā rūpnīca palikt uz nenosakāmu laiku! Izmācies! Nekad neesmu sapratusi šito raušanos strādāt melnos darbos ārzemes, it sevišķi jauniešu vidū, kuriem ir visas iespējas mācīties un strādāt labu darbu!:-/

Runājot par ārzemēm un augstāko izglītību, kā tur īsti ir? Viņa vispār kaut ko dod, ja es, piemēram, studēju pedagoģiju?
Labi, ar IT noteikti ir cits stāsts, bet man šķiet, ka mana augstākā izglītība ārzemēs nevienam nav vajadzīga. :-D

Es ņemtu otro. Tikai tāpēc, ka mācīties nekad nav paticis. Ir doma, bet nu..meeh, ir labi kā ir, negribu būt piekalta mācībām. Vidusskolu pabeidzu labi tāpat.
.
Mjā, ir perspektīvas arī bez augstākās dažādās jomās, ar augstāko var iznākt arī ka sēž maximas kasē. man ir dažādi piemēri ko pasacīt, kuri ar augstāko nedara neko kamēr ar pamatizglītību pelna lielu piķi tepat LV

Ja ārzemēs vēl būtu sarunāts normāls darbs, bet te jau nav un stabilitātes ar nekādas.
Par izglītību, nu atkarīgs no cilvēka, bet domāju, ka statistiski tomēr lielāka daļa ir ar to un vēl vairāk, kam labs, pelnošs darbs.

Es izvēlētos studēt un, ja var apvienot, tad uz pusslodzi strādāt kaut kur, lai savi līdzekļi arī nedaudz ir.

Viennozīmīgi 1. variants! Ja ļoti vilks uz ārzemēm..vēlāk varēsi tur strādāt jau savā jomā :-)

Ja man šobrīd būtu tāda izvēle, divreiz nedomājot brauktu uz ārzemēm.
Tā kā man tādas izvēles nav, mācos līdz vemšanai priekšmetus, kuri man riebjas. :D

Izvēlētos 1.variantu, jo man svarīga stabilitāte.
Man jautājums, ko Tu darīsi pēc 10 gadiem? Joprojām bez izglītības pārbaudīsi Porsche detaļas un dzīvosi ar 5 svešiem cilvēkiem? Tas ir lieliski, ja izdosies atrast partneri un nodibināt ģimeni, turklāt saprotu, ka partneris jāmeklē turīgāks, lai nav jādzīvo ar 5 citiem cilvēkiem, bet, ja neatradīsi?
Ka nesanāk kā te vienā nesenā cosmo diskusijā - sievietei 30+, izglītības nav, pieredze tikai izklaides industrijā, grib sākt darīt kaut ko nopietnāku un pēkšņi saprot, ka, lai attīstītu sevi kādā nopietnā jomā, jāsāk no pašas apakšas par pašu apakšējo algu. Neesot redz agrāk par to aizdomājusis. Neticu! Neticu, ka var neaizdomāties. Vienkārši visu laiku cerēja, ka atjās princis baltā zirgā un atrisinās visas problēmas. 30+ atjēdzās, ka nu jau ir par vēlu sēdēt un gaidīt.

Es viennozīmīgi izvēlētos izglītību nevis melno darbu ārzemēs, bet, lai sniegtu jēdzīgu atbildi tev, vajadzētu zināt papildinfo, piemēram, cik tev gadu, studiju joma vispār patīk, kādas attiecības ar vecākiem, vispārējais finansiālais un sociālais stāvoklis Latvijā, utt.

Kāpēc ir tāds uzskats, ja brauc strādāt uz ārzemēm, tad tikai melnos darbus, kur iestrēgsti uz vairākiem gadiem. Pat ja sāc strādāt "melno" darbu nekur nav teikts, ka nevari atrast labāku. Vēl pie tam jaunai meiteni vispār nav problēmu. Un pārbaudīt detaļas nav tas pats, kas burkānus lasīt.
Skaties, protams, pati, jo ja stipri velk,tad brauc, ja nē paliec pie vecākiem. Mācīties var paspēt jebkurā laikā. Ārzemēs arī ar vidējo var tikt, piemēram,labā firmā par ğenerālmenedžeri. Izej kursus, ko bieži vien pats darbs piedāvā un viss. Vēl ļoti smuks bonuss ir ceļošana, ko ar sapelnīto naudiņu varēsi mierīgi atļauties.
Pēc tam vari braukt uz Lv jau ar smuku pieredzes bagāžu.

Piekrītu visām, kuras ir par 1. variantu. Manā uztverē lasīt burkānus vai šķirot automašīnas detaļas ir tieši tas pats, jo gribi vai nē, bet tas ir melnais darbs. 1 no 10 000 paveicas aizbraucot uz ārzemēm un tiek kaut kur par maiņas vadītāju vai sazin kādu menedžeri, bet uz to paļauties noteikti nevajadzētu. Bieži vien pagaidu variants tomēr ieilgst un nav vairs nekāds pagaidu, cilvēks tieši tā ar paliek, neko nemainot un neaugot...

Everythingisfine, cik daudzus iebraucējus Tu pazīsti, kas no melna darba tiek strādāt par ģenerālmenedžeri? Vēl pie tam ar Latvijas vidusskolas diplomu nevis vietējo? :-O

vienkārši jūtos vientuļi un mani te nekas netur , daudz draugu man nav un lielākā daļa ārzemēs. Attiecību arī man nav.

Ne velti cilvēki runā, ka studiju gadi ir vieni no labākajiem.. būs forši! Būs jauni paziņas, draugi.. un arī izglītība :)

Ieteiktu iet studēt. Arī ārzemēs būs vieglāk atrast normālu darbu ar diplomu. Vislabāk jau studiju laukā aizbrauc kādā apmaiņas programmā gaisu izošņāt, apskatīties vai Tev tur tiešām patīk.. Studiju laikā iepazīsies ar jauniem cilvēkiem, būs interesanti... pēc tam vēl paspēsi aizbraukt.

Tā kā man tādas izvēles nav, mācos līdz vemšanai priekšmetus, kuri man riebjas.

Neiepriecināšu, visur taču būs priekšmeti, kas riebjas, ja mācies. :)
Burkānu lasīšana ir tas pats, kas detaļu pārlasīšana. Un cik ilgi, nu labi, sāks strādāt par apkopēju, oficianti, ja būs valoda, un tālāk? Cik ilgi uz kājām un savu veselības stāvokli vilkt? Tur arī liela daļa paliek, jo ir jāiefiltrējas riktīgi, lai tiktu uz ko augstāku, neatdod labas vietas strādniekiem iebraucējiem, laimes gadījumiem apakšā ir sakari bijuši, ko es zinu. Bieži vien arī pietiek ar to naudu, ko saņem melnajos darbos, lai netērētos kursos, valodu apmācībās, augstskolās tur utt. un dzīvotu istabā vai dzīvoklītī. Atgriezīsies LV varbūt un ko tad pēc, piemēram, 10 gadiem iesāks ar vidējo izglītību, nekādu dižo potenciālu neredzu, jo citi daudz jaunāki būs aizlekuši jau priekšā.

Es uzskatu, uz ārzemēm var arī pēc 3 gadiem, pēc izglītības braukt, ja jau tik ļoti velk, kaut uz tām pašām detaļām. Arī apmaiņā var aizbraukt, valsti papētīt. Sanāk aizkavēties, vēl kaut kas dzīvē neparedzēts, atgriezies vai kau paliec tur, bet vismaz kaut kāds pamatiņš ir. Ja paiet laiks, attopies 30 gados, protams, var sākt mācīties, var visu ko vēl, bet piespiest sevi būs grūtāk un bez jomas, kurā ar savu diplomu sākt līst iekšā, būs grūtāk, jo virziena nebūs un attiecīgi pozīcija līdzīga, kā desmit gadus jaunākam cilvēkam.

Man ir viens radinieks, kurš izvēlējās otro variantu, tagad atbraucis no ārzemēm, jo nesanāca ar darbu, drīz brauks atkal. Tic, ka, strādājot ārzemēs melno darbu (to es neizdomāju pati, pats viņš stāsta par darbu rūpnīcās utt), viņš piecu gadu laikā nopelnīs tik daudz, lai nopirktu māju Latvijā un dzīvotu zaļi.
Manuprāt, sviests.
Braukt uz ārzemēm ir forši, bet atšķirība ir tajā, ko tu tur darīsi. Brauc uz Dāniju, kur bezmaksas izglītība, studē, mācies valodu (bez valodas grūti atrast darbu), atrodi darbu savā jomā vai tamlīdzīgi. Sāc mācīties Latvijā, bet, lai padarītu dzīvi jautrāku, brauc Erasmus vai strādā izklaides jomā Grieķijā vasaras laikā, vakances bieži ir. Negribi mācīties, piesakies brīvprātīgo darbam ārzemēs, au pair vai tamlīdzīgi līdz sapratīsi, ko gribi no dzīves - tas tomēr patīkamāk nekā rukāt rūpniecībā. Šādi ir jēdzīgi, bet tas, ar kuru ķermeņa daļu domā cilvēki, kuri brauc strādāt melno darbu ārzemēs, man nav skaidrs. Manuprāt, savus labākos dzīves gadus noroc, strādājot tajās fabrikās. Varbūt sanāks nopelnīt vairāk nekā Latvijā, bet nejau mājai + dzīvošanas apstākļi ir tikpat nepatīkami, cik tie būtu Latvijā kojās, piemēram, ja jādzīvo kopā ar 5 cilvēkiem un noteikti jādzīvo taupīgi, lai kaut ko iekrātu.
Neskatoties uz manu negatīvo viedokli, tomēr reizēm gadās arī pozitīvi stāsti. Zinu meiteni, kura aizbrauca uz UK, jo negribēja neko studēt, domāja kaut kur strādāt, viņai vispār īsti plāna nebija un valodas zināšanas vājas. Viņa atbrauca, iepazinās turpat lidostā ar puisi un tagad dzīvo puiša valstī, precējušies. Bet tas ir tas pats, ko te viena meitene pateica - ka cer uz prinčiem, bet prinči ne vienmēr atjāj.