Ko Tu atcerēsies?

Labākais,ko , manuprāt, atcerēšos būs pirmais skūpsts(l)Tas notika tik neveikli, es biju nosarkusi, pie sevis domāju, ak kāda muļķe un noskūpstiju viņu, vēlāk puisis pats teica, ka tas bija labākais, kas notika.:-D(l) Laikam tās pirmās reizes. Kad nakts stundā tev saka, ka mīl Tevi, un tikai tālumā dzirdama pilsētas čalas. Tumšs. Kluss.Tas laikam vienmēr būs ar mani(l) Protams, neiztikt ar draudzeņu stulbībām:-D:-D

Bērnība laukos - vectēva lasītās meža zemenītes brokastīs, silta piena krūze ar medu, peldes ezerā, svaigi pļautas zāles un siena smarža, vizināšanās ar ragaviņām, kazu vešana pastaigāties pavadiņā, vecvecāku mīļums un mīlestība.. Un mazās māsas ienākšana manā dzīvē. To prieku un sajūsmu joprojām atceros, kaut arī biju tikai piecus gadus veca, kad viņa piedzima. (l)

Man ir ļoti spilgti palikušas atmiņā tās sajūtas, kad pirmo reizi iemīlējos! Interesantākais ir tas, ka nav nekādas nostaļģijas pret to cilvēku, pat košu atmiņu ne... bet tās sajūtas.. (l)

No bērnības,mana 10gadu jubilejas labākā dāvana prāta vētras izlase, pirmā kasete,ko tētis uzdāvināja(l):-D, man tāds prieks bija.
Pirmais lidojums uz vāciju, satraukums, bailes, neziņa,bet tanī pat laikā pozitīvas atmiņas.
Pirmā nakts ar draugu(tagadējo).
Pirmie sirdspuksti ko dzirdēju mazulim(l)
:-)

Karstas dienas vidus. Sēdu pagalmā uz "apmalītes" Viss nokarsēts, pat putni knapi čivina. Pārējie bērni ir skolā vai kur, es kā jaunākais vaļojos savā nodabā. Dzeru kolu, ēdu saldējumu un dzirdu kā pa logu kaut kur skan Annie Lenox. Pēc tam eju pļavā lasīt grāmatu vai mājās skatīties A-komandu/ Miami Vice
Otrs- viens no pirmajiem Zoodārza apmeklējumiem. Pāvu "dziesma", saule, dzīvnieki, galvā skan lipīgs meldiņš no viena krievu raidījuma par dzīvnieku pasauli. Skaisti!

noteikti to, kā pāris dienas pirms pilngadības sagaidīšanas neļāvos strīdam sevi ietekmēt un tomēr devos uz anša un Pērkona koncertiem, kas izvērtās par vienu no labākajiem vakariem manā dzīvē. (l)
.
vēl, protams, ir vieni no jaukākajiem vakariem - gan tie, kuriem piederēja mani mīļākie saulrieti, gan tie, kuri bija spontānu maršrutu pilni, un no kuriem vienmēr mājās ierados obligātajos deviņos vakarā ar sasarkušiem vaigiem un nosalušiem pirkstiem.
.
un tie ir stāsti, galvenokārt, par cilvēkiem, kuri bija/ ir ļoti mīļi un tuvi.

Un tās naksnīgās pastaigas karstajās vasaras naktīs (l)(l)(l)

lipīgs meldiņš no viena krievu raidījuma par dzīvnieku pasauli.

Tas ir foršs meldiņš!!!

Vēlie ziemas vakari pie krāsns kopā ar tēti un savu kaķi(l).
Ziemassvētki ar ģimeni:-)

Pirmais randiņš ar savu pirmo un līdz šim vienīgo puisi. Ziema, liels aukstums, apkārt viss balts, trīcu aiz satraukuma, līdz viņš ierodas, samīļo mani cieši cieši un pēkšņi vairs netraucē ne aukstums, ne kas (l) Kopā pavadītās stundas paskrēja kā minūtes. Atceroties joprojām smaids līdz ausīm. :)

Viens no pirmajiem klases vakariem, kad skolotàja pazudusi, dejojot pie Backstreet Boys "As long as you love me" lēno deju ar tā laika simpātiju (neatceros 5.vai 6.klase). Tieši tās sajūtas :-)...

Es vienmēr attcerēšos ļoti smieklīgu randiņu, kurš izmainīja manu dzīvi par visiem 100. (s):-)
Pirmo skūpstu, pirmās attiecības. (s) Skriešanu pa milzīgo lauku ar mīļoto cilvēku blakus, naksnīgās pastaigas, zvaigžņu vērošanu, daudz un dažādus ceļojumus. (l) Draudzenes bērniņa pirmos smaidus (l). Ah varētu milzīgu grāmatu sarakstīt ar atmiņām kuras ievieš vēderā tauriņus.(l)(s)

Ar draudzeni izdejojāmies divatā pie viņas mājās, bija vasara, karsta nakts - uzslēdzām tumbas uz pilnu klapi, dziedājām, dejojām. Lielisks vakars, uzlādēja visam gadam. Un vispār labākā draudzene - ar viņu tik daudz kas izdzīvots, izraudāts, izsmiets. Esam draudzenes jau ar 25+ gadu stāžu, jo pazīstamas esam kopš zīdaiņa kājas, mūsu mammas ir tuvas draudzenes. Tādas esam arī mēs :)

Lielākā daļa manu ceļojumu, diena, kad iepazinos ar vīru, daudz dažādu sīku un mīļu brīžu, kas piedzīvoti kopā ar draudzenēm. Kas no tā visa paliks atmiņā līdz vecumdienām - to gan nevaru pateikt :-D

Otro randiņu ar tagadējo draugu, kura laikā kļuvām par pāri; bērnības vasaras, kad katru dienu gāju ārā ar draugiem un izdomājām visdažādākās nodarbes; 9.klases ekskursiju uz Igauniju, kurā notika pirmā kārtīgā ballīte manā dzīvē. Vispār ir ļoti daudz tādu foršu atmiņu, bet grūti atlasīt labākās. :-)

Es pavisam maza atbraucu mājās no laukiem, kur ciemojos, ienāku guļamistabā un tur sēž un skatās uz mani vācu aitu suņa kucēns - mājdzīvnieks, kurš pēc tam kļuva man labākais draugs un kuru nekad neaizmirsīšu. Mamma, kura dzied man šūpuļdziesmas, jo ilgi nevaru aizmigt (gāju jau skolā). Draudzenes 16. dzimšanas diena viņas vasarnīcā, silta vasaras diena, mēs sēžam uz mājiņas jumta un skaļi dziedām dziesmas, kuras abas zinām no galvas. Man kādi 16-17 gadi, vasarnīca, nakts, līst lietus, es stāvu zem lietussarga kopā ar puisi, kurā biju iemīlējusies, un viņš jautā, vai drīkst mani noskūpstīt. Nakts pastaiga pa vienu dienvidu pilsētu - gaiss ir piesātināts ar apkārt ziedošo koku smaržu un karstumu. Viena no Igaunijas salām, tikko beigusies vētra, bet joprojām stiprs vējs, nakts, pludmalē un es šūpojos šūpolēs... Ir daži momenti, kad it kā nenotiek nekas tāds wow, bet rodas asa sajūta, ka tieši šobrīd tu es dzīvs. Ka tā ir dzīve vistīrākajā tās izpausmē.

Mana kristību diena. (l) Tādas emocijas kā todien es piedzīvoju pirmo reizi mūžā.
Pirmais skūpsts, kas gan nebija nekas wow, tomēr atmiņā paliekošs. :)

Atcerēšos daudz un dažādus piedzīvojumus, ceļojumus un jaukus brīžus, bet viena no lietām, ko visvairāk novērtēju gan tagad, gan arī pēc 50 gadiem, kad pasaule būs vēl straujāk progresējusi, ir bērnība bez interneta. Kazaki razboiņiki, štābiņi, badmintons, gumiju lēkāšana, braucieni ar ričukiem, utt.

Brīdis, kad pirmoreiz satiku savu draugu dzīvē(l) ehh, gribētos to laiku pagriezt atpakaļ un izdzīvot vēl un vēl.
Kā arī vecmammas 70 gadu jubileja. Tad biju maza un likās viss apkārt tik varens un svinīgs. :D

Ir daži momenti, kad it kā nenotiek nekas tāds wow, bet rodas asa sajūta, ka tieši šobrīd tu es dzīvs. Ka tā ir dzīve vistīrākajā tās izpausmē.

+++
* Vētra, man esot jūrā. Nē, nebija bail, bet daba it kā sajukusi prātā. Atceros, ka nevarēju tikt laukā, bet... tajā brīdī sajutos tik dzīva un tik liela vēlme dzīvot man nekad nav bijusi.
* Cilvēki un ar tiem saistītas emocijas. Gadījās, ka cilvēku sastapu tikai reizi dzīvē vai uz kādu īsu posmu dzīvē (ceļojumos, piemēram), bet ar šiem (abu dzimumu) cilvēkiem man saistās noteiktas siltās atmiņas, kuras ik pa laikam patinu atmiņā
* Pirmais skūpsts ar konkrētu cilvēku, par pirmo skūpstu kā tādu nav emociju, jo to es īsti neatceros.
* 31. decembra diena - saulaina, ļoti auksta, sausa, kādi -30 grādi, zilās debesis un sniegs smuki spīd kokos, ik pa laikam aizmetot sniegpārsliņas.. tik skaistu 31. decembra dienu es vairs neatceros, tas bija bērnībā un toreiz 31.12. man saistījies ar ko teju maģisku
* kad bijām mazākās, tad 31. decembra rītā ar mammu gājām pirkt visu nepieciešamo, kā arī mandarīnus. To bērnības mandarīnu garšu atceros joprojām
* Vecmammas mājas, viņas gatavotie ēdieni, viņas abi suņi, ar kuriem augām no bērnības. Kādu laiku atpakaļ, nostaļģijas vadītā, aizbraucu uz vecmammas māju, kur pagāja liela daļa manas bērnības, pastāvēju ceļa malā, paskatījos... daudz ko atcerējos, pārdomāju...