Sveikas, meitenes!
Es laikam vērsīšos pēc padoma pie jums, jo ar draugu nerunāšu par tādām lietām.
Es jau vienreiz minēju, ka māte man un pusmāsai ir alkoholiķe un tusējās ar cietumniekiem.
Es ar savu māti nekontaktējos, pasūtīju desmit mājas tālāk, nelaižu savā dzīvē, jo viņa tikai to bojā.
Lieta tāda, ka viņa manu māsu, kurā man ir ļoti tuvs cilvēks ierobežo. Viņai ir 12 gadi, māte neļauj vienai pašai staigāt pa ielu, braukt transportā, viņa šovakar jūtas skumji, jo tuvojas pirmais septembris un māte piespiež ģērbt zeķbikses kaprona, bet neļauj viņai likvidēt apmatojumu pat no kājām. Viņa man atsūtīja bildi..mjā..un māte neļaujot neparko.
Māsa mēģinājusi ir vest meiteņu sarunas ar māte, viss ko viņa saņēma atbildēs ir es nezinu un aizveries.
Es jau teicu māsai, lai aiziet un to izdara, galu galā viņas kermenis, bet māsa saka nedarīs jo māte neļaujot.
Viņa arī ir iebaidīta, pašai par sevi nav nekādas teikšanas. 12 gados pat māte saliek uz dīvāna apģērbu kas jāģērbj..
Es atceros gadījumu ka viņa stāstīja, aizbrauca pie sava tēva, nopirka peldkostīmu abi veikalā, muterīte uzzināja ka pirms peldes nav izmazgāts, vakarā atbrauca māsai pakaļ, uzmauca viņam uz galvas, nolamāja abus, iemeta māsu mašīnā un aizrāva prom, lai gan pie tēva viņa varēja vēl ciemoties.
Nu tāda aptuveni ir muterīte, plus viņa reāli dzer visu laiku, ir viņai draugs cietumnieks, kas pāli viņu nospārda a viņai vienalga. Nu kā tā var...visvairāk jau žēl māsas..palīdzu kā vecākā māsa..:-/