Sekss grūtniecības laikā

Neesmu stāvoklī, bet saprotu Tevi. Man laikam īpatnēja uztvere, bet es tiešām uzskatu, ka grūtniecības laikā seksu akta formā nevajag, lai arī ārsti to iesaka.

Es gan esmu pretējās domās. Grūtniecība nav slimība, tāpēc seksam tās dēļ nebūtu jābeidzas. Ja tev pašai nerada diskomfortu, vai sāpes, vai kādu savādāku fiziski sliktu sajūtu, tad atslābinies un droši darbojies, bērnam nekas traks nenotiks.

Cik noprotu, Tev pirms šīs ir bijusi neveiksmīga grūtniecība. Vai tikai tās dēļ Tevī ir iesēdušās bailes par šīs grūtniecības iznākumu jeb ārsti iesaka atturēties no seksa?
.
Tikai baiļu dēļ no seksa nav jāatsakās, jo sevišķi tad, ja pašai tas sekss dikti patīk. ;)

Sybila protams,ka grūtniecība nav slimība.
Pašā sākumā bija liegts, teikšu tā, kad nedrīkstēja, gribējās,bet nu ja nedrīkst tad nedrīkst. Pēc laika kad daktere tā sacīt deva zaļo gaismu, kad sākām ar to nodarboties, es sapratu,ka nevaru mierīgi atbrīvoties, jo nepamet sajūta,ka ja nu kas bērniņam notiek. Kā pateikt,ar prātu saprotu nekas tāds nevar notikt, ja būtu kas,tad jau daktere ar pateiktu,ka vēl joprojām nevar, bet ar sirdi,atkal citas domas. :-(

Ir jau dažādas pozas. Piemēram, kad vīrietis ir no mugurpuses (guļot uz vieniem sāniem). Sanāk ne tik dziļi, pati esi nedaudz, tā teikt, ar seju prom un itkā ne gluži pašā procesā līdz ar to. Arī pārāk iespringt tad nesanāk - tipa guli un baudi. Būtībā sex jau neko sliktu nenodarīs ne tev, ne bērnam, bet man tīri instinktīvi gribās tad tā mierīgi un uzmanīgi. Neko nesastiepjot un nepārpūloties.

nerātnā pirmo trimestri daktere neļāva..tagad var,bet domās tik ap bērniņu. :-(. Sekss kā tāds patīk un daudzi saka,ka grūtniecības laikā var izjust citas sajūtas,bet šis sajūtas bloķē manas bailes.:-(

Par tām citām sajūtām - tas individuāli. Man tīri sajūtu līmenī nebija nekādu izmaiņu, tikai, kad puiku gaidīju - gribēju sexu kā traka pirmajā trimestrī (pēc tam vairs ne tik ļoti). Vīru burtiski nomocīju...:-D Bet tīri pašas sajūtas procesa laikā bija kā parasti.

daudzi saka,ka grūtniecības laikā var izjust citas sajūtas

Jā, viennozīmīgi sajūta, ka vēders seksīgajai lauvenei maisās pa vidu.
Bet, ja veselība ļauj, tad seksu grūtniecības laikā var un vajag. Un bērnam nekas nenotiks, ja nemēģināsi akrobātisko kamasutru.

Sognare, tad sirdsmiera labad nenodarbojaties ar to :-) nezinu, vai šobrīd kādi vārdi palīdzēs atbrīvoties no bailēm. Vienmēr jau var pamēģināt mierīgi, bez straujām kustībām (Sk. Neona komentāru)

Neons protams,ka visu daram mierīgi , lai nesatieptu un nepārpūletos un piedomājam pie pozas, kas viss biežāk ir arī no sāna, bet ni ni ni, šī poza . Mīļākā poza ir kad draugs virsū,bet tā atkrīt, gan man,gan draugam ir bail saspiest vēderu, tad protams otrādi mēģinām, bet nu tāpat domas par un ap bēniņu.

Nu tad jau jums viss ok. Atrodat pozu, kurā visērtāk un tik uz priekšu. ;-) Man jātnieces poza savukārt galīgi nepatīk - ne stāvoklī, ne nestāvoklī. Man viss tad spiež un dur un neērti un pārāk garlaicīgi un piekūstu un vispār - nafig! Bet nu tas jau individuāli... :-D Tas, ka tu procesa laikā tāpat piedomā par savu vēderu un bērnu - ir normāli. Tā nu tas notiek, kad esi 2 in 1. Tu nevari nedomāt.

Sunīšpoza ir ērta, tikai tu noliecies uz elkoņiem un zem vēdera paliec mīkstu spilvenu, lai tas nešūpojas pārāk. Čalim arī mazāk traumējoša.

Man atkal bija tā sajūta, ka sekss "nav bērniem", bet kamēr bērns ir manā vēderā, tikmēr viņam "piespiedu kārtā" jāpiedalās manā un vīra intīmajā dzīvē :-D

Tās jau tikai bailes, Sognare. :) Vnk ieklausies savā ķermenī un bērniņā, kuru tik ļoti gaidi. :) Aprunājies ar viņu, pajautā viņam, ko un kā Tev darīt, lai viņš atnāktu šajā pasaulē. :)

Nu tad jau jums viss ok. Atrodat pozu, kurā visērtāk un tik uz priekšu. Man jātnieces poza savukārt galīgi nepatīk - ne stāvoklī, ne nestāvoklī.

Draugam tā ir mīļākā, jo var uz krūtīm skatīsies ,jo vēl pie tam viņas grūtniecības laikā tā sacīt uzplauka:-D, bet nu cik jutīgas kļuva, oj:-D.
Sunīšu pozā nepatīk, nejūtos ērti ar vēderu uz leju:-D

Sognare, nav pa tēmu, laulāties arī plānojat? :)

Doma ir, bet neesam plānojuši kad, gribam lai visiem ir viens uzvārds un būtu kā ģimene:-).
Kādēļ tāds jautājums?:-)

Aii, tāpat, garlaicīgs un skumjš vakars, tad nu visādi jautājumi sāk rasties :-D tīri statistikai, jo parasti līdz ar bērniņu arī sāk plānoties precības :) lai izdodas!

Man grūtniecības laikā pat prātā nenāca, ka nevajadzētu tuvību, tā jau ir mīlestības izpausme starp bērna vecākiem un man nelikās, ka tas varētu kaitēt bērnam, tieši otrādi, viņam varētu kaitēt, ja tajā laikā būtu jutusie sar uzmanību apdalīta, neiekārojama un "liela" kā begemots :-D

Man pirmo trimestri neatļāva un pēc tam negribēju. Bija ļoti grūti cīnīties ar savu negribēšanu un sajūtu, ka vīru atstāju novārtā. Sanāca tas gads ar bērna gaidīšanu un garo atkopšanos pēc dzemdībām, ļoti, ļoti sexless :D